Latvijas Dabas fonda eksperti šovasar padziļināti aplūkoja, kā klājas divām pelēkajām kāpām raksturīgajām aizsargājamām sugām – smiltāja neļķei un Lēzela vīrcelei.
Karstais un sausais vasaras sākums šogad ietekmēja smiltāja neļķi, kas ir sausu un smilšainu dzīvotņu suga, jo daudzviet neļķes bija sīkas un neziedošas, taču arī tās tika uzskaitītas. Savukārt Lēzela vīrceles populācijas lielums mēdz būt mainīgs, jo sugas dzīvotne – primārās kāpas – ir ļoti atkarīgas no klimatiskajiem apstākļiem – vējiem un vētrām: mēdz būt tā, ka tur, kur pirms dažiem gadiem vīrcele vēl auga, tagad vairs nav, jo kāpas noskalotas, toties tā ir sadīgusi citviet.
Smiltāja neļķe. Foto: Līga Strazdiņa
Lēzela vīrcele. Foto: Līga Strazdiņa
Sugu monitorings tika veikts 350 kilometru garā jūras piekrastes posmā Natura 200 teritorijās, un šis bija jau trešais šāda veida padziļināts skatījums uz abu sugu populācijām. Monitoringa dati liecina, ka smiltāja neļķes un Lēzela vīrceles populācijas izskatās gana stabilas, tomēr pavisam skaidri to varēs pateikt, veicot monitoringu ilgākā termiņā.
Tajā pašā laikā dzīvotnes, kas piemērotas smiltāja neļķei un Lēzela vīrcelei, nebūt nav labā stāvoklī, jo visās teritorijās ir atzīmēta pastiprināta biotopu aizaugšana. Parasti tās ir pelēkās kāpas, kas aizaug ar priedēm, un kļūst smiltāja neļķes augšanai nepiemērotas. Tiesa, vairākās Natura 2000 vietās ir uzsākta piekrastes biotopu apsaimniekošana, un tas noteikti dod pozitīvus rezultātus. Varētu ieteikt veikt apsaimniekošanas pasākumus arī Natura 2000 teritoriju starpposmos, jo esam taču ieinteresēti šo sugu saglabāšanā visā piekrastē.
Embrionālās un priekškāpas – Lēzela vīrcelei piemērotākie biotopi. Ovīši. Foto: Ilze Ķuze
Pelēkās kāpas – smiltāja neļķes biotopi. Ziemupe. Foto: Līga Strazdiņa
Projekta “Biotopu direktīvas sugu smiltāja neļķes un Lēzela vīrcelespopulāciju novērtējums” rezultāti būs izmantojami nākamajam ziņojumam Eiropas Komisijai 2025. gadā par abu sugu stāvokli Latvijā, kā arī dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS papildināsies gan ar monitoringa rezultātiem, gan ar daudzām jaunām reto un aizsargājamo sugu atradnēm. Paldies Latvijas Vides aizsardzības fondam par finansiālo atbalstu.
