Dievišķais zieds – tā tulkojumā no grieķu valodas sauc neļķes. Un liekas, ka šis nosaukums patiešām lieliski atbilst smiltāja neļķes baltajam, trauslajam, gaisīgajam un maigi smaržīgajam ziedam! Šobrīd ir laiks, kad smiltāja neļķe vēl arvien ir pilnā plaukumā, ziedēs gandrīz visu jūliju un nereti rudenī vēl uzzied otrreiz.
Latvijā zināmas divas smiltāja neļķes pasugas: viena ir tipiskā – smiltāja neļķe Dianthus arenarius subsp. arenarius, otra – Prūsijas smiltāja neļķe D. arenarius subsp. borussicus. Pirmā sastopama Baltijas jūras piekrastē un Rīgas līča rietumu piekrastē. Otra – lielākoties iekšzemē sausos priežu kāpu mežos. Tipiskā pasuga Eiropas mērogā ir reta – sastopama tikai jūras piekrastē Baltijas valstīs un Zviedrijā, un kā aizsargājama suga ir iekļauta Eiropas Padomes Dzīvotņu direktīvā – tāpēc tai tiek pievērsta īpaša uzmanība un ik pēc 6 gadiem veic monitoringu.
Smiltāja neļķes cers. Foto: Līga Strazdiņa
Latvijā ir vislielākā šīs pasugas populācija, un, kaut arī liekas, ka baltie neļķu ziedi mums piejūrā vietām ir gana bieži sastopami, tomēr to dzīvotņu stāvoklis nebūt nav ideāls. Pelēkās kāpas, kas ir galvenā smiltāja neļķes dzīvotne, dabiski aizaug, cieš no pārmēru intensīvas rekreācijas slodzes, ieviešas invazīvas sugas, bet piekrastes priežu mežu zemsedze pamazām kļūst nepiemērota noēnojuma, eitrofikācijas un blīvas sūnu segas dēļ. Smiltāja neļķe ir viens no augiem, kas raksturo pelēko kāpu kvalitāti.
Patiesībā pelēkās kāpas nemaz nav tik pelēkas – te sastopamas dažādas sausumu mīlošas sugas: dominē sūnas un ķērpji, bet starp tiem mozaīkveidā var redzēt mazo mārsilu violetos ziedus, zilās norgalvītes, tumšarkanās dzeguzenes, savas zvanveidīgās galviņas nokārušas pūkaini zied pļavas silpurenes. Un ja vēl izdodas sastapt baltos smiltāja neļķes ziedus un dzīvotne ir kokiem neaizaugusi un klaja, tad zinām, ka pelēkā kāpa te jūtas labi.
Smiltāja neļķei piemērotākā dzīvotne – pēlēkās kāpas (dabas liegumā “Ziemupe”). Foto: Līga Strazdiņa
Šovasar atkal ir pienācis laiks veikt smiltāja neļķes monitoringu, kas tiek darīts ik pēc 6 gadiem. Latvijas Dabas fonds realizē Latvijas vides aizsardzības fonda finansētu projektu “Biotopu direktīvas sugu smiltāja neļķes un Lēzela vīrceles populāciju novērtējums”. Tas ir jau 3. monitorings kopš 2007. gada un rezultāti ļaus salīdzinoši izvērtēt populācijas un dzīvotņu stāvokli kopumā, plānot nepieciešamos apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumus.
