Inga Račinska: ESAO ziņojums par Latvijas vides un ekonomikas stāvokli – vai attīstība par katru cenu?

30.05.2019

Inga Račinska, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāja 

ESAO ziņojums par Latvijas vides un ekonomikas stāvokli – vai attīstība par katru cenu?

29. maijā Eiropas Sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) Rīgā iepazīstināja ar pirmajiem šīs organizācijas sagatavotajiem Latvijas vides raksturlielumu un ekonomikas raksturlielumu pārskatiem. Pārskatos ietverta uz faktiem balstīta analīze un izvērtēta valstu virzība uz to politikas mērķiem. Tas ir objektīvs ESAO ekspertu darbs, kas tapis, konsultējoties ar ekspertiem un institūcijām Latvijā, veicot neatkarīgu datu pārbaudi un analīzi. Pārskats ir kā šī brīža fotogrāfija mūsu valstij, kurā redzami gan pozitīvie sasniegumi, gan lietas, pie kurām mums vēl jāstrādā.

Ko varam secināt? Pirmais, ko, pārskatu prezentējot norādīja ESAO ģenerālsekretārs Gurija, Latvijas ekonomika strauji aug, tempā apsteidzot vairumu ESAO dalībvalstu. Par to liecina 4.8% IKP pieauguma, kas ir augstāks nekā vidēji ESAO valstīs, algu pieaugums par 8%, bezdarba samazināšanās un brīvo vakanču skaita pieaugums. Lai arī prognozes norāda, ka pieauguma tempi samazināsies, mūsu izaugsme šobrīd ir strauja.

Vides pārskatā nav tik daudz labo ziņu. Lai arī ir panākti būtiski uzlabojumi gaisa kvalitātē un atkritumu apsaimniekošanā, un esam līderi atjaunojamās enerģijas izmantošanā, dabas vērtības saskaras ar arvien lielāku apdraudējumu.

Kā ziņo ESAO, dabiskās vides stāvoklis ir slikts un turpina pasliktināties. Tā tikai 10% biotopu ir labs aizsardzības stāvoklis, visvairāk apdraudēta ir mežu un pļavu biotopu pastāvēšana. Kā norāda ESAO, uz bioloģisko daudzveidību balstās tādas nozīmīgas tautsaimniecības nozares kā mežkopība, zivsaimniecība un lauksaimniecība, tās arī visvairāk ietekmē bioloģisko daudzveidību. ESAO uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības jautājumi nav pietiekami integrēti šo nozaru politikas plānošanā, un nepieciešami steidzami pasākumi dabas daudzveidības saglabāšanai, ņemot vērā šo nozaru izaugsmes prognozes. Turklāt par spīti draudīgajai situācijai globālajā klimata jomā, sagaidāms, ka SEG emisijas no lauksaimniecības palielināsies. Līdz ar mežu pastiprināto izciršanu un novecošanu un pļavu pārveidošanu par aramzemi mazinās arī SEG piesaistes spēja.

Par spīti pārliecinošiem pierādījumiem no dažādu institūciju puses par to, ka dabas daudzveidība Latvijā izzūd, dabas aizsardzības nozare Latvijā vēl aizvien ir pabērna lomā. Zemkopības ministrijas nesens izteikums par to, ka “vides un klimata prasības nedrīkst mazināt lauksaimniecības dzīvotspēju” ir lielisks apliecinājums tam, cik ačgārna ir nozares izpratne par prioritātēm un to, cik dzīvotspējīga būtu lauksaimniecība bez dabas. Vides ministrs J. Pūce ir pilns apņēmības to mainīt, uzsverot, ka, “jābeidz uztvert vides aizsardzību, klimata pārmaiņu rīcību kā ko tādu, kas mūs ierobežo. Tā ir mūsu iespēja.”

Ko ESAO eksperti iesaka Latvijai, lai uzlabotu dabas un vides situāciju:

  • Izstrādāt bioloģiskās daudzveidības valsts stratēģiju un tās īstenošanas plānu – jo Latvija šobrīd ir viena no retajām ES valstīm, kurā nav bioloģiskās daudzveidības stratēģija.
  • Izstrādāt aizsargājamo teritoriju pārvaldības plānus un uzlabot to ieviešanu.
  • Novērtēt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu ekonomisko vērtību un ar to zudumu saistītās izmaksas.
  • Nodrošināt, lai nākamā mežsaimniecības politikas stratēģija ietver ilgtermiņa redzējumu par ilgtspējīgu pārvaldību.
  • Stiprināt saikni starp atbalstu lauksaimniecībai un ekoloģiskiem raksturlielumiem, piemēram, maksājumus lauksaimniekiem nošķirot no ražošanas prasībām.

Mūsu ekonomika aug un attīstības prognozes ir labas. Tieši šobrīd ir ļoti svarīgi atcerēties, ka izaugsme nedrīkst notikt uz dabas rēķina, un, priecājoties par attīstību, nedrīkstam aizmirst rūpes par mūsu eksistences pamatu – dabu.