Necaurredzama kameras lēca, ola bez tēviņa klātbūtnes, cīņa par mātīti, draudi niedrēs, hokejam par godu nosaukti mazuļi, vāveru ģimenes rotaļas – tā ir daļa no visa, kas šogad notika Latvijas Dabas fonda (LDF) putnu tiešraidēs, kurās jau divpadsmito gadu interesenti var sekot līdzi dabas norisēm ciešā tuvplānā. Šogad varēja vērot desmit putnu ligzdas, kā arī zemūdens tiešraidi no Līgatnes upes pie zivju ceļa.
“Tas, ka tik daudzi cilvēki turpina sekot līdzi putnu dzīvei tiešraidē, ir iepriecinoši, jo tas palielina cilvēku izpratni par dabas procesiem. Tiešraides arī parāda dabas daudzveidības nozīmi un uzskatāmi demonstrē vecu un daudzveidīgu mežu vērtību, jo tieši tādos mežos ligzdo lielākā daļa mūsu tiešraižu varoņu,” norāda Jānis Ķuze, LDF padomes loceklis un tiešraižu projekta vadītājs.
Nepārspējami populārākā no visām putnu tiešraidēm ir pārraide no jūras ērgļu ligzdas Durbē. Tur šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, pavasaris bija mierīgs – 8. martā mātīte Milda izdēja pirmo olu, kam sekoja vēl divas, aprīļa vidū izšķīlās divi mazuļi, kurus Milda un tēviņš Voldis nodrošināja ar kārtīgu barības daudzumu. Šķita, ka harmoniskai ligzdas vērošanai nekas netraucēs. Tomēr 4. maijā viens no jaunajiem putniem aizķēzīja kameras lēcu tik pamatīgi, ka to nespēja noskalot lietus, un līdz pat putnu izaugšanai skatītāji par norisēm ligzdā varēja nojaust tikai pēc skaņas. Tomēr tas neatturēja daudzos jūras ērgļu ģimenes līdzjutējus ik dienas sekot līdzi notikumiem jeb skaņām ligzdā. Jūlijā, kad mazuļi jau bija pietiekami lieli, lai cilvēka īslaicīga klātbūtne neiztraucētu ligzdošanu, lēca tika notīrīta, ļaujot iepazīties ar veiksmīgi izaugušajiem jaunuļiem. Skatītāji tiem deva vārdus Kursis un Kate.
Attēlā: Jūras ērglis Kate
Mazo ērgļu ligzdā eglē Zemgalē atgriezās jau pazīstamais pāris – Andris un Anna. Aprīļa beigās tika izdēta pirmā ola, maija sākumā – otra. Kā jau mazajiem ērgļiem raksturīgs, arī šoreiz bija vērojams kainisms un izdzīvoja tikai viens mazulis. To līdzjutēji nosauca par Artūru par godu hokeja vārtsargam Artūram Šilovam. Artūrs atstāja ligzdu augusta vidū. Arī Zemgales bērzā aprīļa vidū atgriezās mazo ērgļu pāris Laila un Uldis. Maija sākumā mātīte izdēja divas olas, jūnija pirmajā pusē izšķīlās mazuļi. Izdzīvojušo mazuli skatītāji nodēvēja par Martu. Jaunā ērgliene ligzdā pēdējo reizi tika redzēta septembra vidū.
Šosezon ornitologiem izdevās atrast lielā dumpja ligzdu Engures ezerā. Lielie dumpji ligzdas katru gadu būvē citviet, turklāt tās ir labi maskētas niedrēs, kas ļoti apgrūtina tiešraides sistēmu uzstādīšanu. Šogad ligzda tika atrasta aprīlī, un tiešraides sistēmas uzstādīšanas brīdī tajā jau bija divas olas. Līdz aprīļa beigām dumpju māte jau sēdēja uz piecām olām. Sākot no 12. maija viens pēc otra sāka šķilties mazuļi, neizšķīlusies palika tikai viena ola. Dumpju mātīte bērnus audzina viena, līdz ar to, meklējot barību, tos jāatstāj neaizsargātus, bet ezerā mazuļiem ir daudz dažādi dabiskie ienaidnieki. Jau pāris nedēļu vecumā dumpēni sāk staigāt un attālināties no ligzdas, lai tiem būtu lielākas iespējas izvairīties no plēsējiem un izdzīvot. Tiešraidē dumpju mazuļi pēdējo reizi manīti jūnija sākumā.
Attēlā: Lielais dumpis (Botaurus stellaris)
Balto stārķu ligzdā, kuras tiešraidi atbalsta “Sadales tīkls”, kopš 20. marta sāka parādīties vairāki putni, taču tad ligzdā ieradās pērnā gada mātīte. Skatītājiem bija iespēja vērot pērnā gada tēviņa un šī gada pretendenta cīņu par mātīti, kurā uzvarēja pagājušā gada partneris. Stārķu ligzdā tika izdētas sešas olas, pirmo gan tēviņš izmeta no ligzdas. Sākot no 21. maija, raiti izšķīlās pieci stārķēni, taču, kā jau stārķiem ierasts, vecāki regulē jaunās paaudzes daudzumu, lai varētu nodrošināt pietiekamu barību, un divi mazuļi tika likvidēti. Līdz augusta sākumam visi trīs mazuļi jau bija izlidojuši.
Attēlā: Balto stārķu pāris
Melno kliju ligzdā aprīļa sākumā atgriezās mātīte Golda. Viņa pavisam drīz arī izdēja pirmo olu, lai gan tēviņš vēl nebija parādījies, kas norāda, ka mātīte bija pārojusies ar garām lidojošu tēviņu, un nevis vēlāko sezonas partneri. Vēlāk ligzdā ieradās arī jauns tēviņš, kas tika nosaukts par Gregu, un mātīte izdēja vēl trīs olas. No visām olām izšķīlās divi mazuļi, un viens no tiem neizdzīvoja. Atlikušais mazulis, kuram tika dots vārds Bronza par godu Latvijas hokejistiem, jau jūlija vidū veiksmīgi izlidoja, tā papildinot Latvijā reto melno kliju populāciju.
Attēlā: Melnā klija Bronza
Zivjērgļu ligzdā atgriezās ilggadīgais iemītnieks zivjērglis Teo, taču šogad viņš baudīja vecpuiša dzīvi – satikās ar vairākām mātītēm, ligzdošanu nesāka un arī savā mītnē reti parādījās. Toties skatītājiem bija iespēja novērot, kā zivjērgļa lielo ligzdu par pieturvietu izmanto dažādi putni un zvēri – tur varēja redzēt citus zivjērgļus, zvirbuļvanagu, jūras ērgli, dižraibo dzeni. Tāpat ligzdā viesojās un to kā rotaļu laukumu izmantoja vāveru ģimene, kuras idilli gan iztraucēja cauna, kas bija ieradusies vāveru medībās un dažus mazos vāverēnus arī aiznesa.
Attēlā: Zivjērglis Teo
Attēlā: Vāvere zivjērgļa ligzdā
Jau otro gadu sadarbībā ar Cēsu pili varēja vērot svīru dzīvi būrītī – tur šogad izauga divi jaunie putni. Vistu vanaga ligzdā Rīgā šogad ligzdošana nenotika, lai arī vanagu pāra rosīšanās tika novērota. Arī melnie stārķi Ogres novadā neizveidoja pāri un neligzdoja, lai gan ligzdā parādījās gan tēviņš, gan mātīte.
Tāpat skatītāji varēja vērot arī zemūdens kameru, kuru tie nodēvējuši par meditatīvāko no dabas tiešraidēm.
Šogad LDF tiešraidēm bija 4,3 miljoni skatījumu, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā gadā. Visvairāk skatītā tiešraide joprojām ir Durbes jūras ērgļi, kuru fanus netraucēja arī aizsmērētā kameras lēca. Otrajā vietā ierindojas baltie stārķi, bet trešajā – abas mazo ērgļu ligzdas. 69% skatītāju ir tepat no Latvijas, tad seko Polijas, Vācijas un Somijas putnu dzīves interesenti.
Tiešraides kameru darbība tiek nodrošināta, pateicoties sabiedrības atbalstam – tiešraižu kameru skatītāju ziedojumiem. Ziedot tiešraižu atbalstam var šeit, kā arī ar Mobilly aplikācijas starpniecību un ziedojumu kastītēs lielākajos tirdzniecības centros. 4G tīklu, kas nepieciešams augstas kvalitātes tiešraižu pārraidīšanai, nodrošina mūsu atbalstītājs LMT.
Latvijas Dabas fonds pateicas visiem ziedotājiem, kā arī visiem tiešraižu foruma dalībniekiem un moderatoriem, kuru iesaiste palīdz iegūt pēc iespējas pilnīgu priekšstatu par norisēm ligzdās.
Tiešraides var skatīties:
LDF YouTube kanālā
Dabasdati.lv un www.ldf.lv/tiesraide
https://viedtelevizija.lv/skaties/dabas-tiesraides
Tiešraižu skatītāju Facebook grupa: https://www.facebook.com/groups/1043673269692018, tāpat tiešraides var apspriest Dabasdati.lv Foruma sadaļā.
