2019. gads dabas daudzveidībai - brīdinājumu gads

23.12.2019

Latvijas Dabas fonda gada notikumu apskats 2019

Latvija šogad spērusi nozīmīgus soļus, lai īstenotu klimata pārmaiņas mazinošus pasākumus un pirmo reizi mums ir valdība, kuras vadītājs klimata tēmu izprot, nosaka par prioritāti un pat uzsver, ka Latvija būs starp progresīvākajām valstīm klimata aizsardzības jomā. Tāpat ir cerības, ka Latvijā tiks ieviesta depozīta sistēma – Saeima pieņēma grozījumus Iepakojuma likumā un, iespējams, ka 2022. gadā sistēma sāks darboties. Taču, ņemot vērā dažādu interešu grupu pretošanos depozīta sistēmas ieviešanai, ir aizdomas, ka šis ceļš nebūs pavisam gluds. Ja klimata jomā varam ieraudzīt pozitīvu virzību un politiskās atbildības uzņemšanos, tad attiecībā uz dabas daudzveidību šobrīd varam runāt tikai par diagnozēm, ne reālām rīcībām. Latvijas Dabas fonds savā gada apskatā aplūko būtiskākos jautājumus, kas saistīti ar dabas daudzveidības problemātiku. Diemžēl šogad jārunā par problēmām, brīdinājumiem un apdraudējumu dabas vērtībām, bet pozitīvu notikumu ir mazāk. Mēs ceram, ka nākamais gads tādus nesīs, un pats galvenais – mēs nokļūsim tuvāk apziņai, ka dabas aizsardzība nenozīmē resursu atņemšanu saimnieciskajai darbībai, bet ir mūsu ilgtspējīgas pastāvēšanas, arī ekonomikas, pamats.

Brūk mīts par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē

Šī gada laikā Latvija ir saņēmusi vairākus nopietnus brīdinājumus par dabas daudzveidības situāciju Latvijā. Maijā Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) savā Latvijas ekonomikas un vides raksturlielumu pārskatā norādīja, ka dabiskās vides stāvoklis Latvijā ir slikts un turpina pasliktināties. Kā norādīja ESAO, bioloģiskajā daudzveidībā balstās tādas nozīmīgas tautsaimniecības nozares kā mežkopība, zivsaimniecība un lauksaimniecība, tās arī visvairāk ietekmē bioloģisko daudzveidību. ESAO uzsvēra, ka šo nozaru politikas plānošanā bioloģiskās daudzveidības jautājumi nav pietiekami integrēti un nepieciešami steidzami pasākumi dabas daudzveidības saglabāšanai. Vasarā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sagatavoja un Attīstībai/Par vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apstiprināja Latvijas ziņojumu Eiropas Komisijai par sugu un biotopu aizsardzības stāvokli. Ziņojums apliecina, ka tikai 10% biotopu ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, kopējā situācija neuzlabojas un īpaši slikti klājas dabiskajiem zālājiem un mežu biotopiem. Skaidri saskatāmas rīcības, kas atbildētu uz šiem brīdinājuiem, Latvijas politiskajā scēnā nav manāmas. Jāatzīmē gan, ka Kariņa valdības rīcības plānā parādās daži punkti, kas veltīti bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, piemēram, Dabas skaitīšanas rezultātu racionāls un pamatots pielietojums un uzdevums VARAM sagatavot priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai un aizsargājamo teritoriju pilnveidošanai. Tāpat valdības rīcības plānā paredzēts, ka vismaz 9318 ha dzīvotņu platības saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi. Tomēr tas nav pietiekami un to pierāda vēl kāds būtisks notikums - novembrī Latvija saņēma oficiālu Eiropas Komisijas paziņojuma vēstuli par to, ka, nosakot dabas aizsardzības teritorijas, tā nav spējusi nodrošināt pienācīgu Eiropas Savienības (ES) nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību. Reizēm ir nepieciešams stingrs atgādinājums no malas un soda sankciju risks, lai mēs saņemtos risināt ieilgušās problēmas. Tas, ka Latvija nav patiesi zaļa valsts, nav pārsteigums nevienam, kas ir iedziļinājies dabas daudzveidības jautājumos, taču kad mēs sāksim rīkoties? Paredzams, ka nākamais gads nesīs vēl lielāku skaidrību par patieso dabas daudzveidības situāciju Latvijā, jo gada beigās noslēgsies Dabas skaitīšana – pirmā Latvijā veiktā visaptverošā dabas vērtību inventarizācija.

Zaļais vilnis un Zaļais kurss Eiropā

Šogad maijā notikušās Eiropas parlamenta vēlēšanas ir nodēvētas par “zaļo vilni”, jo tajās daudz izteiktāk nekā iepriekš dominēja zaļās partijas, turklāt par tām balsojuši galvenokārt jauni cilvēki. Tā Zaļo/Eiropas Brīvās alianses grupa ieguvusi 75 balsis parlamentā, un tas ir par 50% vairāk nekā iepriekšējā sastāvā. Jaunā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, stājoties amatā, uzsvēra, ka klimats un vide būs ES prioritātes. Viņas apņēmību apliecina tas, ka jau otrajā darbības nedēļā jaunā Eiropas Komisija nāca klajā ar vērienīgu plānu – Eiropas “Zaļo kursu” (“Green Deal”), kas nosprauž ES mērķus klimata un vides jautājumu risināšanā.

“Zaļo kursu” var uzskatīt par ceļvedi, kas noteiks ES politikas virzību un darbus tuvākajā nākotnē, ar jaunu elpu virzoties uz ilgtspējīgu Eiropu. Lauvas tiesa šajā dokumentā atvēlēta klimata jautājumu risināšanai, taču iezīmēti arī rīcības punkti bioloģiskās daudzveidības krīzes mazināšanai, un viens no tiem – līdz 2020. gada martam nākt klajā ar Eiropas bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030.

Atzinīgi vērtējams tas, ka “Zaļais kurss” uzsver – lai sasniegtu ES vides un klimata mērķus ir nepieciešama “dziļa transformācija”. Tajā pašā laikā vides organizācijas šo dokumentu uzlūko ar piesardzību – jo tas jau pirmajā lapā tiek pozicionēts kā “izaugsmes stratēģija”, kamēr patiesībā mums būtu nepieciešama stratēģija, lai mēs atbrīvotos no pieaugošā patēriņa un izveidotos sabiedrība, kurā cilvēki dzīvotu labklājīgi, taču ievērojot planētas limitu robežas.

Par “Zaļā kursa” patieso ietekmi varēsim pārliecināties nākamajā gadā, kad EK nāks klajā ar konkrētām rīcībām lielo plānu ieviešanai.

Globālais bioloģiskās daudzveidības ziņojums rāda – pasaulē šobrīd ir vēl nepieredzēta dabas situācijas pasliktināšanās

Šī gada maijā nāca klajā “Globālais bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu  novērtējuma ziņojums”. Ziņojumu sagatavoja starpvaldību zinātnes-politikas platforma bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmu pakalpojumiem jeb IPBES, un tas ir pats aptverošākais izvērtējums, zināšanu un politikas ieteikumu apkopojums par bioloģiskās daudzveidības stāvokli pasaulē, kāds jebkad ir veikts.

Ziņojums norādīja – daba visā pasaulē šobrīd iet bojā tādā ātrumā, kāds pasaules vēsturē vēl nav pieredzēts. Savvaļas sugas izmirst arvien straujāk, un tas radīs ļoti smagas sekas cilvēkiem visā pasaulē. Zinātnieki aplēsuši, ka šobrīd apmēram 1 miljonam dzīvnieku un augu sugu draud izmiršana, un daudzām no tām jau tuvākajās desmitgadēs. Tas nozīmē, ka pasaules dzīvības tīkls šobrīd ir ļoti trausls, jo sugu daudzveidība ir samazinājusies cilvēka darbības rezultātā, un tas savukārt rada draudus tieši cilvēku labklājībai. Ziņojumā arī analizēti šobrīd starptautiski nospraustie mērķi dabas daudzveidības saglabāšanai, un secināts, ka ar pašreizējām darbībām tos nav iespējams sasniegt.

Jāsaka, ka Latvijā šobrīd dabas daudzveidības krīze netiek uztverta pietiekami nopietni, jo valdošais viedoklis ir tāds, ka visas problēmas ir citur, mūsu valstī viss ir kārtībā. Patiešām, mums nav acīmredzamas krīzes, un kopumā dabas situācija ir labāka nekā, piemēram, Rietumeiropā. Taču jāsaprot, ka nedzīvojam atrauti no visas pārējās pasaules, un bez veselīgas un noturīgas dabas un vides nebūs ne spēcīgas lauksaimniecības, ne sekmīgas ekonomikas.

Mazo ērgļu jautājums

Latvijas Dabas fonds jau trešo gadu projekta “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā” ietvaros apkopo informāciju par mazo ērgļu ligzdām valstī. Ikgadējā ligzdu uzskaite rāda – katru gadu apmēram 10% no jaunatklātajām un vēl neaizsargātajām mazo ērgļu ligzdām ietekmē mežistrāde, traucējot putnu ligzdošanu vai pat pilnībā iznīcinot dzīvotnes. Šoruden mēs apkopojām informāciju ar spilgtākajiem piemēriem gadījumiem, kad reģistrēta ligzdošanas vietu iznīcināšana, kā arī tiem gadījumiem, kad ligzdas apkārtnē plānota mežistrāde, nerēķinoties ar ligzdas klātbūtni. Šī informācija tika iesniegta atbildīgajām institūcijām – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Zemkopības ministrijai.

LDF pieredze liecina, ka mazo ērgli nevar uzskatīt par īpašu izņēmumu, jo līdzīga veida ietekme skar arī citu īpaši aizsargājamo un mežos ligzdojošo putnu, piemēram, melno stārķu ligzdas.

Šie gadījumi norāda uz sistēmiskām problēmām dabas aizsardzības īstenošanā Latvijā, un galvenokārt uz to, ka nepastāv mehānisms, kas liktu apzināt dabas vērtības mežos pirms ciršanas uzsākšanas, jo meža inventarizācijas laikā tiek aplūkota tikai meža saimnieciskā vērtība.

Šobrīd esam saņēmuši atbildes vēstuli no Zemkopības ministrijas, kura diemžēl neatzīst, ka šāda problēma pastāv un uzskata, ka ligzdu nociršana ir atsevišķi un nejauši gadījumi. Gaidām VARAM atbildi un turpināsim strādāt ar šo jautājumu arī nākamajā gadā.

Grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā

Krišjāņa Kariņa valdības rīcības plānā iekļautais mērķis – sadarbībā ar meža nozares organizācijām izstrādāt ar mežsaimniecības jomu saistīto normatīvo aktu grozījumus, lai nodrošinātu nozares konkurētspēju, kā arī apņemšanās nepieļaut saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību samazināšanos, bija skaidrs signāls tam, ka atkal galdā tiks likti grozījumi MK noteikumos Par koku ciršanu mežā, rosinot samazināt ciršanas caurmērus.

Tā arī notika: Nacionālās apvienības vadītā Zemkopības ministrija maijā sāka virzīt pirms diviem gadiem apturētos grozījumus MK noteikumos Par koku ciršanu mežā, lai panāktu iespēju cirst mazāka caurmēra kokus, to pamatojot ar nepieciešamību palielināt meža kapitālvērtību, stiprināt meža nozares konkurētspēju. Tāpat kā pirms diviem gadiem grozījumu virzītāji nav atbildējuši uz jautājumiem par riskiem, ko šādas izmaiņas rada dabai, ainavai, sabiedrībai, tāpēc vides organizācijas iebilst pret grozījumu pieņemšanu. Arī Attīstībai/Par ministra Jura Pūces vadītā VARAM varonīgi turpina uzturēt iebildumus pret caurmēra samazināšanu, bet ZM vadība – Nacionālās apvienības ministrs Gerhards un ministra biroja vadītājs Eglīts, kuri pirms diviem gadiem bija vieni no galvenajiem spēkiem, pateicoties kuriem grozījumus apturēja, ir “apmetuši kažoku uz otru pusi” un šobrīd nekritiski pārstāsta meža nozares lobiju uzstādījumus, kā arī neplāno veikt reālu ietekmes uz vidi izvērtējumu un nemeklē kompromisus situācijas risināšanai.

Grozījumi šobrīd jau nokļuvuši Ministru kabinetā un janvārī plānota Valsts Sekretāru sanāksme, kurā paredzēts apspriest tieši šo jautājumu, uzklausot dažādas puses. Vides organizācijas turpinās uzturēt iebildumus un prasīt pilnīgu ietekmes uz vidi novērtējumu.
Tomēr grozījumi noteikumos Par koku ciršanu mežā ir tikai viens mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu ietekmējošs aspekts. Daudz lielāka problēma ir pienācīga dabas vērtību novērtējuma trūkums privātos mežos ārpus aizsargājamām dabas teritorijām, pirms veikt ciršanu. Ja Latvijā būtu izveidota pilnvērtīga sistēma dabas vērtību apzināšanai un pasargāšanai pirms meža ciršanas, tad nebūtu “jālauž šķēpi” par ciršanas caurmēru, jo dabas vērtības tiktu laicīgi apzinātas un pasargātas. Paredzams, ka nākamajā gadā mežu apsaimniekošanas jautājums būs vēl “karstāks” – jo noslēgsies Dabas skaitīšana un būs skaidrāks skats uz patieso mežu situāciju valstī.

Mikroliegumu sistēmas uzlabošana

Kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem dabas vērtību saglabāšanai nav pienācīgas – šajā jautājumā vienisprātis ir meža nozares pārstāvji, meža īpašnieki un vides organizācijas. Šis ir arī viens no tiem jautājumiem, kur būtu nepieciešams ļoti konkrēts risinājums krietni samilzušai problēmai, kura rada spriedzi visai dabas aizsardzībai kopumā. Šogad ir notikusi ļoti lēna, taču tomēr virzība uz priekšu – VARAM pēc vairākkārtēja mudinājuma ir izveidojusi darba grupu šī jautājuma risināšanai. Šobrīd ir notikušas jau vairākas tikšanās un priekšā ir vēl ļoti daudz darba, risinājums nebūs ātrs un viegls, taču ļoti nepieciešams, lai sekmētu attieksmes maiņu pret dabas vērtību saglabāšanu.

Vai turpināsim dzīvot pesticīdu pasaulē?

Pesticīdu lietošanas samazināšana lauksaimniecībā ir tēma, par kuru arvien vairāk runā politiķi, it sevišķi Eiropas līmenī. Latvijā šovasar tika sagatavots un apspriešanai nodots Latvijas rīcības plāns augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai. Iepriekšējais plāns bija izstrādāts periodam līdz 2017. gadam, tātad plāna jaunās versijas sagatavošana bija krietni ieilgusi. Šobrīd plāns atrodas starpministriju saskaņošanas procesā un diskusijas par to turpinās. Plāna mērķi un virsraksti ir ļoti pareizi, bet lielais jautājums ir par to, kādus reālus pasākumus īstenosim, lai šos mērķus sasniegtu un ar kādiem indikatoriem mērīsim rezultātus.

Savukārt Eiropā šī gada novembrī tika atklāta Eiropas pilsoņu iniciatīva “Glābiet bites un lauksaimniekus!”, kuras mērķis ir savākt pietiekoši daudz eiropiešu parakstu par to, lai līdz 2035. gadam ES izskaustu pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā, atbalstītu lauksaimniekus un glābtu bites un dabu.

Ja līdz 2020. gada septembrim tiks savākts viens miljons parakstu un 7 valstis būs kvalificējušās kā atbalstītājvalstis, Eiropas Komisijai un Parlamentam kampaņas prasības būs jāņem vērā un jāmaina likumdošana. Iesniegt savu parakstu var šeit.