Jaunumi

Latvijas krievvalodīgo jauniešu informētības līmenis par dabas, vides un klimata problemātiku kopumā ir labs, taču ir mazāk informācijas par šiem jautājumiem vietējā līmenī. Jaunieši arī ir atvērti jaunas informācijas iegūšanai un daļa ir gatavi arī dziļākai ieskaitei vides aktīvismā – tā secināts Latvijas Dabas fonda veiktajā izpētē krievvalodīgo jauniešu auditorijā Latvijā. Izpēti – fokusgrupas un interneta aptauju – veica konsultāciju uzņēmums Pattern, kuri arī, balstoties izpētes secinājumos, izstrādāja stratēģiskās komunikācijas ieteikumus vides organizāciju un atbildīgo institūciju sadarbībai ar šo auditoriju. Fokusgrupas astoņās Latvijas pilsētās un interneta aptauja, kuru aizpildīja 430 respondenti vairāk nekā 20 skolās, ļāva...
20.01.2020
Latvijas Dabas fonds aicina pieteikties lauksaimniekus un zemes īpašniekus, kas ir ieinteresēti agromežsaimniecībā un vēlētos piedalīties Latvijas Dabas fonda vadītā un Eiropas Komisijas līdzfinansētā projektā agromežsaimniecības prakses ieviešanai Latvijā.  Agromežsaimniecība ir kopējs apzīmējums zemes lietojuma sistēmām, kurās daudzgadīgi kokaugi (koki vai krūmi) tiek audzēti kopā ar kultūraugiem (labību, lopbarību) vai lopiem. Šajā sistēmā zemes apsaimniekošana notiek gan vienlaicīgi telpiski sakārtoti, gan secīgā maiņā. Agromežsaimniecība apvieno sevī tādus lauku izmantošanas veidus kā aleju lauksaimniecība, laukmaļu vai pretvēja stādījumi, parkveida pļavas vai ganības, meža dārzi un citus. Agromežsaimniecības prakses izmanto citur...
15.01.2020
Tūkstošgadīga ainava ar vēstījumu mūsdienu cilvēkam Latvijas Dabas fonds (LDF) paziņo, ka 2020. gada dzīvotne ir parkveida pļava. Parkveida pļavas un ganības ir dzīvotne ar izklaidu augošiem lieliem un seniem kokiem vai koku un krūmu grupām, kas mozaīkveidā mijas ar klajiem zālāju fragmentiem. Latvijā šī dzīvotne ir ļoti reta – ieskaitot ļoti sliktā stāvoklī esošās, saglabājušies tikai 1400 ha parkveida pļavu un ganību, kas ir 0,02% no Latvijas teritorijas. LDF padomes priekšsēdētāja Inga Račinska saka: “Parkveida pļavas un ganības par gada dzīvotni Latvijas Dabas fonds šogad izvēlējās kā simbolu tam, ka cilvēks ar savu saimniecisko darbību var uzturēt un vairot dabas daudzveidību. Tā ir vieta, kur vienkopus pastāv izcila ainava, unikāla...
07.01.2020
Latvijas Dabas fonda gada notikumu apskats 2019 Latvija šogad spērusi nozīmīgus soļus, lai īstenotu klimata pārmaiņas mazinošus pasākumus un pirmo reizi mums ir valdība, kuras vadītājs klimata tēmu izprot, nosaka par prioritāti un pat uzsver, ka Latvija būs starp progresīvākajām valstīm klimata aizsardzības jomā. Tāpat ir cerības, ka Latvijā tiks ieviesta depozīta sistēma – Saeima pieņēma grozījumus Iepakojuma likumā un, iespējams, ka 2022. gadā sistēma sāks darboties. Taču, ņemot vērā dažādu interešu grupu pretošanos depozīta sistēmas ieviešanai, ir aizdomas, ka šis ceļš nebūs pavisam gluds. Ja klimata jomā varam ieraudzīt pozitīvu virzību un politiskās atbildības uzņemšanos, tad attiecībā uz dabas daudzveidību šobrīd varam runāt tikai...
23.12.2019
Šonedēļ Eiropas Komisija nāca klajā ar vērienīgu plānu – Eiropas “Zaļo kursu” (“Green Deal”), kas nosprauž Eiropas Savienības mērķus klimata un vides jautājumu risināšanā. Jau stājoties amatā, EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka klimats un vide būs ES prioritāte. Fon der Leienas apņēmību apliecina tas, ka Zaļo vienošanos Eiropas Komisija publicējusi jau savā otrajā darbības nedēļā, turklāt šis ir pirmais šāda veida stratēģiskais dokuments klimata un vides jautājumu risināšanai ES vēsturē. “Zaļo kursu” var uzskatīt par ceļvedi, kas noteiks ES politikas virzību un darbus tuvākajā nākotnē, ar jaunu elpu virzoties ilgtspējīgas Eiropas virzienā. “Zaļais kurss” ir gan Eiropas mērķu nospraušana, gan rīcību apkopojums, lai panāktu...
13.12.2019
7. decembrī Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā notika portāla Dabasdati.lv lietotāju sanāksme, kurā piedalījās 35 cilvēki. Pasākumu bija iespējams skatīties arī tiešraidē, videoieraksts ir skatāms šeit. Sanāksmi atklāja Jānis Ķuze, dodams vārdu Dabasdati.lv koordinatorei Ilzei Priedniecei, kura stāstīja par lietotāju aktivitāti 2019. gadā, ziņojumu skaitu pa dažādām sistemātiskajām grupām, šī gada īpašajiem atradumiem, paveikto portāla administrēšanā un nākotnes plāniem. Četri aktīvākie ziņotāji (ziņojuši vairāk nekā 3000 novērojumus 2019. gadā) tika apbalvoti ar Dabasdatu kreklu, ko klātesošie – Valda Ērmane un Andris Dekants – saņēma jau sanāksmes laikā, savukārt Elvijam Kantānam un Sandim Laimem balvas vēl tiks nogādātas...
10.12.2019
Grozījumiem nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums, tie var negatīvi ietekmēt Latvijas mežu ekosistēmu kopumā Paredzams, ka tuvākajā laikā Ministru kabinetam būs jāpieņem grūts un atbildīgs lēmums – atbalstīt vai noraidīt plašas diskusijas izraisījušos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par koku ciršanu mežā. Šie grozījumi paredz samazināt pieļaujamo koku ciršanas caurmēru priežu, egļu un bērzu mežos, tātad faktiski tiek paredzēts atļaut izcirst par vairākām desmitgadēm jaunākus mežus. Grozījumi attiektos kā uz privātajiem, tā valsts mežiem un pakļautu mežistrādei līdz šim ciršanai nepieejamas meža platības. Vides organizācijas – Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība – kategoriski iebilst pret...
04.12.2019
Latvija no Eiropas Komisijas ir saņēmusi oficiālu paziņojuma vēstuli par to, ka, nosakot dabas aizsardzības teritorijas, tā nav spējusi nodrošināt pienācīgu Eiropas Savienības (ES) nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību. Saskaņā ar Eiropas Padomes Dzīvotņu direktīvu ES dalībvalstis ir vienojušās izveidot vienotu dabas teritoriju Natura 2000 tīklu, izveidojot tam atbilstošas aizsargājamas dabas teritorijas. Eiropas komisija norāda, ka Latvija nav iekļāvusi Natura 2000 tīklā visas nepieciešamās teritorijas, un pastāvošajā Natura 2000 tīklā nav pienācīgi aptverti dažādie dzīvotņu un sugu veidi, kuriem nepieciešama aizsardzība. Latvijai divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde uz EK paustajiem iebildumiem. Balstoties uz Latvijas atbildi, EK lems par...
03.12.2019
Ir pagājis vairāk nekā gads, kopš ievēlējām 13. Saeimu. Šīs vēlēšanas un priekšvēlēšanu cīņa daudzējādā ziņā bija atšķirīgas no iepriekšējām. Arī attiecībā uz dabas, vides un klimata jautājumiem var teikt, ka šīs vēlēšanas bija pirmās, kurās šie jautājumi tik lielā mērā parādījās partiju priekšvēlēšanu programmās. Latvijas Dabas fonds pirms vēlēšanām sāka iniciatīvu Zaļais barometrs un aicināja partijas savās programmās ņemt vērā ilgtspējas principu, kā arī iekļaut rīcības punktus, lai risinātu aktuālos vides un dabas jautājumus Latvijā. Mēs arī veicām politisko partiju programmu nalīzi, lai izvērtētu, kuras partijas vismaz programmu līmenī šos jautājumus uzskata par svarīgiem. Ar šo Zaļā Barometra gada apskatu vēlamies aplūkot, kas ir...
25.11.2019