Jaunas smalkās najādas atradnes Latvijā, uzieta jauna retās orhidejas - bezlapu epipogijas - atradne, pieaugusi Igaunijas rūgtlapes populācija, taču nav atrodama vienkāršā ķekarpaparde un nav tālu Sibīrijas mēlziedes izzušanas brīdis, jo tās eksemplāru skaits ar katru gadu samazinās. Tie ir daži no Latvijas Dabas fonda īstenotā projekta “Dabas skaitīšanā konstatēto Biotopu direktīvas II un IV pielikuma vaskulāro augu un sūnu sugu atradņu inventarizācija un monitorings”, kas noslēdzās novembrī, rezultātiem. Šī projekta dati dos jaunu zinātnisko materiālu dabas aizsardzības plānošanai Latvijā.
Projekta uzdevums bija apsekot Biotopu direktīvā iekļautās vaskulāro augu un sūnu sugas - kopā ar šovasar atrasto jauno sugu - sirdslapu kaldēsiju, pie mums atrodamas 16 šādas sugas. Projekta laikā apsekotas 12 augu un visas 4 sūnu sugas: spilvainais ancītis Agrimonia pilosa, purva zirdzene Angelica palustris, vienkāršā ķekarpaparde Botrychium simplex, sirdslapu kaldēsija Caldesia parnassifolia, platlapu cinna Cinna latifolia, Sibīrijas mēlziede Ligularia sibirica, Lēzela lipare Liparis loeselii, lokanā najāda Najas flexilis, smalkā najāda Najas tenuissima, Igaunijas rūgtlape Saussurea esthonica, dzeltenā akmeņlauzīte Saxifraga hirculus, pļavas linlape Thesium ebracteatum, zaļā buksbaumija Buxbaumia viridis, zaļā divzobe Dicranum viride, Lapzemes āķīte Hamatocaulis lapponicus, spīdīgā āķīte Hamatocaulis vernicosus.
No šī gada maija līdz oktobrim 10 augu un biotopu eksperti veica atradņu inventarizāciju vai monitoringu 70 Natura 2000 teritorijās, kā arī 53 atradnēs ārpus Natura 2000 visā Latvijā, kopumā apsekojot 1882 monitoringa un inventarizācijas punktus – tās bija gan jaunas, Dabas skaitīšanā atklātas atradnes, gan jau iepriekš zināmas un monitorētas vietas, kurās tika veikts atkārtots monitorings. Šogad tas pirmo reizi darīts, izmantojot sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi izveidoto elektronisko monitoringa anketu, kas turpmāk ievērojami atvieglos darbu. Rezultātā dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS “Augu monitoringa rīkā” aizpildītas 457 elektroniskās monitoringa anketas un 177 inventarizācijas anketas.
Zaļās bukskbaumijas meklēšana.
Darba gaitā bijuši vērtīgi jaunatradumi, piemēram, smalkā najāda Salmeja un Leja ezerā (atradējs Uvis Suško), kas ir 4. un 5. atradne valstī, bet kopumā Latvija ieņem 3. vietu pasaulē šīs sugas atradņu skaita ziņā! Priecājamies par jaunu ārkārtīgi retās orhidejas – bezlapu epipogijas – jaunu atradni dabas liegumā Kupravas liepu audze (atradēja Renāte Kaupuža). Visās līdz šim zināmajās vietās atrasta arī platlapu cinna. Par Igaunijas rūgtlapi bija vērtīgi uzzināt, ka tās populācija ir skaitliski pieaugusi, tomēr satrauc ziņa, ka ziedošo eksemplāru ir tik maz. Līdzīgi ir arī ar Sibīrijas mēlziedi, kurai ziedošo eksemplāru skaits ar katru monitoringa gadu samazinās un nav vairs tālu sugas iznīkšanas brīdis – tāpēc liekam lielas cerības uz plānotajiem augtenes apsaimniekošanas pasākumiem. Vēl arvien, jau 3. monitoringu pēc kārtas, neizdodas atrast vienkāršo ķekarpapardi, un jautājums vēl arvien paliek atklāts – vai šī suga ir izzudusi no Latvijas jeb arī vienkārši nepamanīta aug kādā pļavā, jo piemērotu biotopu sugai netrūkst, drīzāk pietrūkst atradēja veiksme pamanīt augumā sīko augu. Dažas purvaino vietu augu sugas – dzeltenā akmeņlauzīte un Lēzela lipare – visticamāk, karstās un sausās vasaras dēļ bija sastopamas daudz mazskaitlīgāk nekā citos gados. Un vēl pēc šīsvasaras monitoringa ir skaidrs, ka nepieciešams turpināt novērot zaļās buksbaumijas atradnes, krājot datus un papildinot zināšanas par šo sūnu sugu un tās sporogonu veidošanos.
Par katru no monitorētajām direktīvas sugām sniegts apkopojošs pārskats par populācijas stāvokli Latvijā, ko varēs izmantot, veidojot ziņojumu Eiropas Komisijai šī atskaites perioda beigās, kā arī dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS tiks papildināta ne tikai ar pārbaudītām direktīvas sugu atradnēm, bet arī ar 50 citu īpaši aizsargājamu sugu 276 atradnēm, kuras tika konstatētas, veicot atradņu monitoringu vai inventarizāciju. Atskaite par veiktajiem monitoringa un inventarizācijas darbiem 2021. gadā iesniegta Dabas aizsardzības pārvaldei. Projekta dati izmantojami vairāku šobrīd norisošo LIFE projektu darbā, kā arī dos jaunu zinātnisko materiālu nākamajam Biotopu direktīvas ziņojumam Eiropas Komisijai (EK) par 12 vaskulāro augu un 4 sūnu sugām nākamajam ziņojumam EK par periodu 2019.-2024.
Projekts finansiāli atbalstīts no Latvijas vides aizsardzības fonda līdzekļiem.
