Atklātā vēstulē savu valstu premjerministriem Baltijas vides, zinātnes un profesionālās organizācijas rosina veikt izlēmīgu un drosmīgu rīcību klimata pārmaiņu novēršanā, aicinot politiķus nākamajā Eiropadomes sanāksmē atbalstīt ES klimata mērķa paaugstināšanu par vismaz 65%. Organizāciju pārstāvji ziņojumā norāda, ka klimata joma atrodas ārkārtas stāvoklī. "Ja vien ātri un izlēmīgi nerīkosimies, gadsimta beigās mēs pieredzēsim temperatūras paaugstināšanos par 3,2 °C. Mežu ugunsgrēki, aizvien lielāki sausuma periodi un plūdi jau tagad spēcīgi ietekmē uzņēmumus, iedzīvotājus un kopienas, jo īpaši visvieglāk ievainojamos. Tiek paredzēts, ka arvien nepietiekamā, pārāk vēlā rīcība klimata jomā vai tās trūkums ES izraisīs labklājības samazināšanos par 175 miljardiem eiro gadā, un tam būs ārkārtīgi spēcīgas sekas nākamajās paaudzēs. Baltijas valstis neierobežotas klimata pārmaiņu dēļ pieredzēs biežākus ekstrēmus laikapstākļus un sastapsies ar tādiem papildus riskiem kā infrastruktūras bojājumi, negatīva ietekme uz veselību, veģetācijas periodu un hidroloģiskā režīma pārmaiņas," pausts vēstulē.
Vēstulei Baltijas valstu premjeriem pievienojušās tādas Latvijas organizācijas kā Zaļā Brīvība, Pasaules Dabas fonds, Latvijas Dabas fonds, Rīgas Tehniskā Universitāte/EIT Climate KIC u.c. Arī daudzas sociālās, vides aizsardzības, enerģētikas un citu jomu organizācijas no Lietuvas un Igaunijas pauž nepieciešamību rīkoties. Eiropas Savienības līmenī līdzīgu vēstījumu izsaka 47 sadarbības tīkli, kas pārstāv vairāk vairāk nekā 800 uzņēmumus un 330 sabiedriskās organizācijas, piemēram, Climate Action Network Europe, EU Chapter of the Club of Rome, Oxfam EU, European Council for an Energy Efficient Economy, ECOLISE un citas.
Kā liecina vairāki pētījumi, SEG emisiju samazinājums par 65 % līdz 2030. gadam ne tikai novērstu vides un klimata kaitējumus, bet arī palīdzētu ES ietaupīt vairāk nekā 10 triljonu eiro. Palielināts, pietiekami ambiciozs un zinātnē balstīts klimata mērķis ir būtiski svarīgs, plānojot un veidojot taisnīgai un ilgtspējīgai pārejai nepieciešamos ieguldījumus gaidāmajā daudzgadu ES budžetā un ES atveseļošanas fondos. “Lai to panāktu, ir vajadzīga rūpīga stratēģiskā plānošana, kas pievēršas arī plašāku pārejas izaicinājumu risināšanai. Enerģijas infrastruktūra jāveido tā, lai minimizētu materiālu patēriņu un veicinātu augstākus atkārtotas izmantošanas un pārstrādāšanas procentus atjaunojamo energoresursu enerģijas un tās uzglabāšanas tehnoloģijās, turklāt centieniem novērst neilgtspējīgu izrakteņu ieguvi ir jāsamazina negatīvā ietekme uz mūsu vidi. Pētījumi rāda, ka ieguldījumi enerģētikas pārejas tehnoloģijās uz katru iztērēto miljonu dolāru rada gandrīz trīs reižu vairāk darbavietu nekā fosilie enerģijas avoti,” rakstīts vēstulē.
Baltijas vides, zinātnes un profesionālās organizācijas vēstulē aicina premjerus strādāt tā, lai publiskā sektora ieguldījumi palīdzētu veidot drošāku, visu sabiedrību iekļaujošu un vidi saudzējošu nākotni: “Mēs rēķināmies ar to, ka jūs nodrošināsiet mūsu planētas un Baltijas reģiona pilsoņu aizsardzību.”
Vēstule pilnā apjomā latviešu valodā pieejama šeit.
Vēstule pilnā apjomā angļu valodā pieejama šeit.
