Pirmdien, 19. oktobrī, iznācis Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojums “Dabas stāvoklis Eiropas Savienībā”, kas balstās dalībvalstu ziņojumos ES Dabas direktīvu ietvaros. Šīs direktīvas paredz, ka katras ES dalībvalsts pienākums ir reizi sešos gados ziņot par dabas stāvokli savā valstī. Veiktie ziņojumi apkopoti līdz šim visaptverošākajā ES dabas veselības stāvokļa pārbaudē.
Ziņojums rāda, ka dabas situācija Eiropas Savienībā ir kritiska – 81% no ES dzīvotnēm ir sliktā aizsardzības stāvoklī, tostarp purvi, zālāji un kāpu dzīvotnes, kas izzūd visstraujāk, nākotne nedroša lielākajai daļai aizsargājamo sugu.
Neilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, urbanizācija un piesārņojums ir galvenais slogs, kas vainojams pie Eiropas bioloģiskās daudzveidības krasas samazināšanās, apdraudot tūkstošiem dzīvnieku sugu un dzīvotņu pastāvēšanu. Turklāt, kā norādīts ziņojumā, ES Dabas direktīvu un citu vides tiesību aktu īstenošana ES dalībvalstīs ir nepietiekama. Lielākā daļa aizsargājamo dzīvotņu un sugu nav labā aizsardzības stāvoklī un ir jāpaveic daudz, lai pagrieztu situāciju uz labo pusi.
Latvijas ziņojums, kas iznāca pērn, arī norādīja uz neiepriecinošu ainu – tikai 10% no īpaši dzīvotnēm ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, 45% stāvoklis ir nelabvēlīgs, un 38% tas ir nelabvēlīgs un turpina pasliktināties. Savukārt attiecībā uz īpaši aizsargājamām sugām situācija arī līdzīga - tikai 9% no tām ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, 36% ir nelabvēlīgā un nepietiekamā aizsardzības stāvoklī, 14% nelabvēlīgā un sliktā aizsardzības stāvoklī.
Papildus sugu un dzīvotņu stāvokļa novērtējumam, ES ziņojumā izvērtēts arī ES aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīkla stāvoklis un tā nozīme sugu un dzīvotņu aizsardzībā. - tas liecina par pozitīviem centieniem. Pēdējo sešu gadu laikā ir pieaudzis Natura 2000 tīklā aizsargājamo teritoriju skaits un platība, un ES ir sasniegusi globālos mērķus, aizsargājot aptuveni 18 % savu sauszemes teritoriju un gandrīz 10 % jūras teritoriju.
Tāpat ziņojums izvērtē mūsu progresu divu būtisku ES Bioloģiskās Daudzveidības Stratēģijas 2020 mērķu sasniegšanā, un secina, ka ne mērķi par sugu un dzīvotņu aizsardzības stāvokļa uzlabošanu, ne mērķi panākt uzlabojumus lauksaimniecības un mežsaimniecības ietekmēto sugu un dzīvotņu aizsardzībā, nav izdevies sasniegt.
“Trauksmes zvanus par dabas daudzveidības kritisko stāvokli pēdējā laikā dzirdam regulāri un, lai cik neticami tas liktos, šķiet, ka esam pat mazliet pieraduši pie šī nestabilā stāvokļa – gan klimata, gan dabas daudzveidības kontekstā. Politiķi neliekas traucēties un spēlē savas politiskās spēles, lai neko nemainītu līdzšinējā politikā - apelējot gan pie COVID krīzes, gan pie tā, ka “gan jau nav tik traki un ko tie zaļie pārspīlē””, saka LDF Padomes locekle Inga Račinska. “Bet zinātne nemelo – Eiropas Vides aģentūras ziņojums ir objektīvs, balstīts uz plašu datu kopu un biedējošs savā bezpersoniskumā, koši sarkanajos stabiņos ietērpjot mūsu dabas straujo izzušanas stāstu”.
Kā norāda ES Vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs V. Sinkevičius, “Šis dabas stāvokļa novērtējums ir visaptverošākā dabas veselības pārbaude, kāda jebkad veikta ES. Tā ļoti skaidri parāda, ka mēs joprojām zaudējam savu vitāli svarīgo dzīvības atbalsta sistēmu. Mums ir steidzami jāizpilda jaunajā ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā iekļautās saistības, lai novērstu šo lejupslīdi dabas, cilvēku, klimata un ekonomikas labā.”
Par to, ko nepieciešams darīt, lai situāciju uzlabotu, mums priekšā teikuši jau daudzi būtiski zinātnieku ziņojumi gan pasaules līmenī , gan attiecībā uz Latviju.
“Risinājums ir vienkāršs – ir daudz nopietnāk jāpievēršas ES dabas aizsardzības politikas ieviešanai. Līdz šim ES Bioloģiskās Daudzveidības Stratēģijas 2020 ieviešanai netika pieliktas pietiekošas pūles ne ES, ne dalībvalstu līmenī. Lielākā daļa no Stratēģijas mērķiem tā arī palika “mērķi uz papīra”. Nu ir pienācis jauns plānošanas periods, kuru mēs iesākam ar atskurbinošu statistiku par mūsu dabas stāvokli un cerīgu jaunu Eiropas Savienības kursu – Zaļo Kursu, ES Bioloģiskās Daudzveidības Stratēģiju 2030 un Stratēģiju “No Lauka līdz Galdam”. Visi šie dokumenti un politiskās apņemšanās ieskicē jaunu vīziju – nākotni, kurā daba ir dzīva un veselīga, un turpina uzturēt cilvēces pastāvēšanu, nodrošinot to ar tīru ūdeni un augsni, stabilizējot klimatu un uzturot dzīvības ķēdes. Bet arī šīs apņemšanās paliks tikai apņemšanās “uz papīra”, ja ES dalībvalstis neķersies pie patiesi nozīmīgām darbībām to ieviešanā – izmantojot gan stimulējošus, gan regulējošus mehānismus,” norāda Inga Račinska.
ES Bioloģiskās Daudzveidības Stratēģija 2030 paredz stiprināt un paplašināt aizsargājamo teritoriju tīklu līdz 30% no ES teritorijas, noteikt juridiski saistošus ekosistēmu un dzīvotņu atjaunošanas mērķus, kā arī veicināt sistēmiskas pārmaiņas dabas pārvaldībā un piemērot dabas ekonomiskās vērtības uzskaiti. Lai arī šo dokumentu Eiropas Komisija apstiprināja jau 2020. gada maijā, drīzumā par tā likteni lems Eiropas Padome un nepieciešams atbalsts arī no ES dalībvalstīm.
“Mūsu novērtējums apstiprina to, ka, lai nodrošinātu dabas veselību un noturību un cilvēku labklājību, ir nepieciešamas būtiski mainīt pārtikas ražošanas un patēriņa, mežu apsaimniekošanas un izmantošanas, kā arī pilsētu būvniecības veidu. Šie centieni jāapvieno ar labāku dabas aizsardzības politikas ieviešanu un ieviešanas uzraudzību, dabas atjaunošanu un vērienīgu klimata politiku”, saka Hans Bruyninckx, EVA izpilddirektors.
Lai to paveiktu, ir nepieciešams ne vien apstiprināt ES Bioloģiskās Daudzveidības Stratēģiju 2030, bet arī paredzēt reālistiskus mehānismus tās ieviešanai, uzlabot dabas aizsardzības prasību ieviešanu ES, un nodrošināt pietiekamu finansējumu šo uzdevumu veikšanai ES budžetā. Ar šādu aicinājumu Eiropas Vides Birojs, lielākā ES vides organizāciju apvienība, kuras biedrs ir arī Latvijas Dabas fonds, 16. oktobrī vērsās pie Eiropas Padomes.
Preses relīze par Ziņojumu latviešu valodā pieejama šeit.
