Eiropas Vides organizācijas: Krievijas karš Ukrainā ir neiedomājams noziegums

04.03.2022

Krievijas uzbrukums Ukrainai ir nepieņemams starptautisko likumu un Apvienoto Nāciju Hartas par neuzbrukšanu pārkāpums. Mēs – Eiropas Vides birojs (EEB), lielākā Eiropas vides organizāciju apvienība, no visa spēka nosodām nepiedodamos uzbrukumus iedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai. Iebrukums ir netaisns, un tam nav pilnīgi nekāda pamata. Latvijas Dabas fonds kā EEB dalīborganizācija pievienojas EEB paustajam nosodījumam un tālāk izklāstītajiem prasībām saistībā ar enerģētisko neatkarību no Krievijas.

Kā organizācija, kuras pamatvērtība ir pasaule, kurā valda vienlīdzība, taisnība, miers un demokrātija, mēs esam šokēti un līdz sirds dziļumiem skumstam par militārās darbības postošo ietekmi uz cilvēkiem un arī vidi. Mēs solidarizējamies ar visiem Ukrainas cilvēkiem un visiem, kuras cieš kara dēļ. EEB izsaka visdziļāko līdzjūtību visiem, kas zaudējuši savus tuviniekus, ievainoti un zaudējuši mājas. Mēs apliecinām savu atbalstu tiem gandrīz miljons cilvēkiem, kas jau pametuši Ukrainu, un priecājamies par ES dalībvalstu lēmumu atļaut bēgļiem iekļūt ES teritorijā bez birokrātiskiem šķēršļiem. Mēs aicinām visus palīdzēt nokļūt drošībā tiem, kurus skāris uzbrukums – neatkarīgi no viņu tautības vai ādas krāsas. Mēs arī atbalstām visus tos Krievijas Federācijas cilvēkus, kuri pretojas šim netaisnajam karam, protestē par mieru, neskatoties uz aresta un represiju draudiem.

Šī ir pati nozīmīgākā politiskā un militārā krīze Eiropā daudzu desmitgadu laikā. Kopš Aukstā kara beigām vēl nekad nav bijis tik ļoti jāuztraucas par atomkara risku. Mēs aicinām Krievijas Federāciju pārtraukt visas militārās darbības, atsaukt bruņotos spēkus un izmantot diplomātiskus un nevardarbīgus līdzekļus situācijas risināšanai Mēs aicinām trešās puses novērst tālāku militārā konfliktā eskalāciju. Mēs atbalstām visu cilvēku tiesības dzīvot mierā, harmonijā, demokrātijā, brīvi no diktatūras un represijām. Cilvēkiem Ukrainā un jebkurā citā valstī jābūt tiesīgiem brīvi izvēlēties savu politisko un ekonomisko sistēmu un starpvalstu attiecības reģionālajā un starptautiskajā līmenī.

EEB pauž solidaritāti ar savām dalīborganizācijām un to atbalstītājiem Ukrainā, kā arī ar visu Ukrainas pilsonisko sabiedrību, ar cilvēkiem, kas nepagurstoši strādājuši, lai veidotu ilgtspējīgu Ukrainas nākotni. Mēs sniegsim savu atbalstu, lai viņi varētu turpināt savu darbu un darbu miera labā savā valstī.

Karš Ukrainā ir cieši saistīts ar ES atkarību no fosilās enerģijas importa. Vairāk nekā 40% no mūsu gāzes un apmēram 25% no jēlnaftas importa nāk no Krievijas. Šī enerģētiskā atkarība ir mazinājusi ES spēju atbildēt uz Krievijas valdības jau ilgstoši īstenotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, miera un demokrātijas apdraudējumu visā reģionā, kā arī kaimiņvalstu suverēno tiesību pārkāpšanu. Putins ir mērķtiecīgi padarījis naftu un gāzi par sava režīma ieročiem un panācis sava režīma enerģētisko dominēšanu Eiropas Savienībā. Krievijā nafta un gāze nodrošina apmēram 40% federālā budžeta ienākumu un  veido 60% eksporta. Nafta nes vēl vairāk ienākumu nekā gāze – 2022. gadā paredzētie ienākumi no Eiropas ir 80 miljardi eiro. Naftas peļņas pieaugums iet roku rokā ar Krievijas Federācijas militāro tēriņu pieaugumu. Krievijas fosilās enerģijas industrija ir valsts militārā budžeta galvenais nodrošinājums, tā ir atbalstījusi ne tikai šo karu, bet arī konfliktus Gruzijā un Sīrijā. Šim finansējuma avotam ir jāizsīkst.
Šī krīze parāda, ka Eiropai ir steidzami nepieciešams paātrināt pāreju uz pašpietiekamiem un atjaunojamiem enerģijas avotiem, kā arī samazināt enerģijas patēriņu, nozīmīgi palielinot investīcijas enerģijas efektivitātes uzlabošanā, īpaši ēku renovācijā, publiskā transporta infrastruktūrā, tāpat aprites ekonomikā un pietiekamības principa ieviešanas atbalstā. Šis darbību komplekss samazinās ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un palīdzēs atjaunot ES politisko spēku. Eiropas Zaļā kursa ieviešana, it sevišķi Fit-for-55 iniciatīvas īstenošana ir pamats enerģijas suverenitātes sasniegšanai. Eiropas dabai un klimatam nevajadzētu būt cenai, ko maksājam par šo karu.

Mēs apsveicam Vācijas valdības lēmumu apturēt Nord Stream 2 cauruļvadu kā pirmo soli, kā arī Eiropas Parlamenta aicinājumu ieviest stingrākas sankcijas. Tomēr, līdz ar gāzes importa ierobežošanu, ir nepieciešamas sankcijas visam noziedzīgā režīma fosilās degvielas importam. Fosilā degviela nedrīkst būt izņēmums Krievijas izslēgšanā no SWIFT sistēmas. Krievijas fosilās degvielas aktīvi ir jāiesaldē un starptautiskajām fosilās degvielas kompānijām ir jāaptur darbība Krievijā. Jāaptur tiešās un netiešās investīcijas fosilās degvielas infrastruktūrā Krievijā.

Mēs aicinām Eiropas Komisiju un dalībvalstis nekavējoties nākt klajā ar stratēģiju īstermiņa naftas un gāzes pieprasījuma samazināšanai, lielākām investīcijām atjaunojamos enerģijas avotos un energoefektivitātes un pietiekamības pasākumos, lai apturētu fosilās degvielas importu no Krievijas Federācijas. Mēs esam ļoti apbēdināti par to, ka neoficiāli nopludinātā ES Komisijas stratēģija par enerģētisko krīzi nepiemin naftu.

Komisijai ir jāatsakās no piedāvājuma iekļaut gāzi kā zaļo enerģiju Eiropas Ilgtspējīgo finanšu taksonomijā. Fit-for-55 iniciatīvas apspriešana, Eiropas Zaļā kursa plašāka ieviešana un rūpniecības oglekļa emisijas mazināšanas virzības plāni – tam visam jābūt vērstam uz paātrinātu dekarbonizāciju un neatkarību no fosilās enerģijas. Dalībvalstīm jāpārskata nacionālie Atveseļošanās un noturības mehānisma plāni, kā arī nacionālie enerģijas un klimata plāni, lai paātrinātu atteikšanos no gāzes. Šie plāni jāpārskata, lai tajos iekļautu strauju ilgtspējīgu lokālo gāzes alternatīvu ieviešanu, it īpaši mājsaimniecībās un mazajos un vidējos uzņēmumos. 100% atjaunojamā enerģija – tā ir nākotne, kas ir iespējama jau 2040. gadā, un šis karš vēlreiz atgādina, cik svarīgi ir apņemties veidot nākotni, kas nav atkarīga no fosilās enerģijas.

Mēs aicinām visus eiropiešus iesaistīties, lai apturētu fosilās degvielas importu no Krievijas. Atstāt automašīnas mājās, samazināt temperatūru iekštelpās, lietot mazāk karstu ūdeni – tas ir tas, ko mēs katrs varam izdarīt, lai piespiestu Putinu apsēsties pie sarunu galda. Tajā pašā laikā Eiropas Komisijai un valdībām ir jānodrošina, ka tiek atbalstīti tie, kurus jau tagad ietekmē augstās enerģijas un transporta izmaksas.

Līdzās naftai un gāzei arī ienākumi no mežu izciršanas ir atbalsts šim karam. 2021. gadā koksnes un koka produktu eksports no Krievijas Federācijas bija 13,9 miljardi ASV dolāru. Rietumu valstis ir galvenais tirgus šai koksnei – gan tieši, gan netieši. Krievijas Federācija ir arī liels minerālu un metāla resursu, tai skaitā pallādija, alumīnija, niķeļa un vara eksportētājs uz Eiropas Savienību, un tas veido nozīmīgu peļņu šai valstij. Mēs aicinām ES paplašināt sankcijas un attiecināt tās arī uz koku, minerālu un metāla resursiem.

Tāpat ir kritiski svarīgi, lai tiktu nekavējoties likvidētas visas naudas atmazgāšanas un drošas glabāšanas iespējas krievu naudai. Piemēram, vairāk nekā 34 miljardi eiro pieder “pelēkajai” Krievijas čaulas kompānijai, kas reģistrēta Starptautiskajā finanšu pakalpojumu centrā (IFSC) Īrijā. Nesen publiskotais pētījums parāda, ka laikā no 2005. līdz 2017. gadam dažādi krievu uzņēmumi ir novirzījuši 118 miljardus EUR, izmantojot tā sauktos 110. sadaļas trastus, kas atrodas IFSC vien. Mēs aicinām Eiropu pēc būtības un jēgpilni, ne tikai kosmētiski ierobežot Krievijas Federācijas finansiālās intereses.

Katrs militārais konflikts atstāj milzīgu ietekmi uz vidi: augsne, ūdens un gaiss tiek piesārņoti, ar toksiskajām vielām ir jācīnās vēl vairākām paaudzēm. Černobiļā šobrīd iet grūti ar atbilstošu teritorijas apsaimniekošanu. Atomelektrostacijas un kodolatkritumu glabātuves ir pakļautas bombardēšanas riskam. Arī simtiem citas rūpnīcas ir apdraudētas un potenciāli var radīt nopietnu ietekmi uz vidi un tuvumā dzīvojošo veselību. Kopš iebrukuma sākuma ir apšaudītas degvielas krātuves un gāzes vadi, ir ziņots par ķīmisko vielu noliktavu degšanu. Krievu uzbrukumi munīcijas noliktavām jau ir radījuši smago metālu un bīstamo vielu noplūdi, radot vēl papildu risku cilvēku veselībai un videi. Mēs aicinām visas iesaistītās puses novērst vides piesārņošanu un ekosistēmu sagraušanu, kas var apdraudēt miera procesus un atstāt bīstamu ilgtermiņa mantojumu.

Kad Ukrainā sāksies miera process, tajā jāiesaistās pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tai skaitā vides organizācijām, lai ņemtu vērā arī konflikta ekoloģiskās sekas. Lai pilnībā ievērotu Drošības padomes rezolūciju Nr. 1325, arī sievietēm, kuras bieži vien netiek iekļautas konfliktu risināšanā, ir jāpiedalās līdzvērtīgi. Atbildei uz konfliktu ir jāietver arī palīdzība vides jautājumu risināšanā, lai tiktu galā ar to, kas nodarīts cilvēkiem un ekosistēmām un atbalstītu attīrīšanas un atjaunošanas centienus.

Mēs esam ļoti nobažījušies par tiem, kuri šajā krīzē ir pakļauti briesmām tāpēc, ka ir bijuši aktīvi cilvēktiesību un vides aizstāvji. Kā pilsoniskās vides organizācijas mēs esam īpaši satraukti par vides un cilvēktiesību aizstāvjiem Ukrainā. Mēs vēlamies norādīt uz vēstuli, ko Orhūsas konvencijas atbilstības komisijas vadītājs adresējis visiem konvencijas dalībvalstu ārlietu ministriem un kurā atgādināts par viņu pienākumu saskaņā ar 3.(8.) pantu nodrošināt, ka vides aizstāvji tiek pasargāti no vajāšanas.

Mēs domās esam kopā ar mūsu kolēģiem Ukrainā un ar visiem, ko šis karš ir skāris. Mēs savu balsi turpināsim likt lietā, lai aicinātu uz mieru, lai mēs varam turpināt savu darbu mūsu visu kopīgajai ilgtspējīgajai nākotnei.