Latvijas Dabas fonds (LDF) šajos Jāņos aicināja visus līgotājus darināt vainagus no dabisko pļavu augiem un piedalīties Jāņu vainagu konkursā. Lai piedalītos konkursā, bija jāizveido vainags, izmantojot dabiskajām pļavām raksturīgos augus, tas jāiemūžina fotogrāfijā un jāpublicē sociālajos tīklos, pieminot Latvijas Dabas fondu. Tā bija iespēja līgotājiem iepazīt ne tikai ierastus pļavu augus, bet arī augus, kas aug dabiskajās pļavās jeb zālājos – pievēršot uzmanību to saglabāšanai, jo Latvijā tie ir saglabājušies vien 0.9 % teritorijas.
Latvijas Dabas fonds izziņoja trīs dažādu sarežģītības pakāpju vainagus. Vainagu “Kronis vasarai” varēja izveidot no augiem, kuri zied visas vasaras garumā un atrodami gan dabiskajās pļavās, gan arī tīrumos un ceļmalās. “Svētku rotā” varēja smelties iedvesmu jau grūtāk atrodamiem augiem. Savukārt “Pļavas karaliene” ir vainags, kurš veidots no augiem, kas ir sastopami gandrīz tikai un vienīgi dabiskajās pļavās. Konkursa dalībnieki varēja iedvesmoties no vainagu vizuāļiem, lai pītu, vītu vai sietu savu unikālo vainagu.
Pļavu ekspertiem izskatot vairāk par simtu iesūtīto Jāņu vainagu fotoattēlu, par interesantākajiem tika atzīti trīs. Vērtēšanā visvairāk tika ņemta vērā pļavu augu daudzveidība un tas, cik daudz dabisko pļavu augu noteicējsugu tajos ir iekļautas. Jebšu, cik dabiskas ir pļavas, kurās lietainajā Līgo vakarā vai saulainajā Jāņu dienā devies pēc augiem savam vainadziņam.
Kas ir dabisko zālāju indikatorsugas (ID sugas) jeb noteicējsugas? Tās ir sugas, kas norāda, ka esošā pļava vai daļa no tās ir daļēji dabiska, daudzveidīga un bioloģiski vērtīga. Šādas sugas Latvijā un citviet ir apdraudētas, jo dabisko pļavu paliek arvien mazāk. Dabiskos zālājus nepieciešams saglabāt, jo tajos sastopamas 128 aizsargājamas un retas augu sugas, vairākām augu sugu ģintīm daļēji dabiskie zālāji ir vienīgā dzīves vide – vienā kvadrātmetrā labas kvalitātes dabiskā zālāja Latvijā ir konstatētas pat 50 dažādu augu sugas. Tāpat daļēji dabiskie zālāji nodrošina dzīves vidi gan dažādu aizsardzības pakāpju putnu un bezmugurkaulnieku sugām, nodrošina kultūrvēsturiskā mantojuma un tieši dabisko zālāju biotopiem raksurīgo ainavu saglabāšanos. Sīkāk ar bioloģiski vērtīgo zālaju indikatorsugām vari iepazīties LDF veidotajā Ilustratīvajā augu noteicējā.
Trīs Jāņu vainagu konkursa uzvarētāji:
Atzīmējam, ka no fotoattēliem ir grūti noteikt dažādās sugas, kā rezultātā ne visas vainagā iekļautās ekspertiem bija uzskaitāmas vai precīzi nosakāmas.
“Pļavas karalienes” titulu iegūst Ivetas Laursones vainags, kurā redzama vislielākā augu daudzveidība, kā arī divas dabisko zālāju ID sugas – dzirkstelīte un parastais vizulis. Pati veidotāja raksta, ka iepinusi vairāk kā trejdeviņas Jāņu zāles!
Mēs varējām noteikt šādas: dzirkstelīte, parastais vizulis (ID sugas), zirgu āboliņš, kodīgā gundega, vīrcele, pīpene, vanagu vīķis, pļavas dedestiņa, vasaras jānītis, šaurlapu ceļteka, baltā madara, asains jānītis, asinszāle, pelašķis, pelēkā sirmene, meža suņuburkšķis, kamolainā pulkstenīte, apiņu lucerna, tīruma usne, pļavas pulkstenīte, tīruma pēterene, baltais amoliņš, pērkonene, dižā pulkstenīte.
Vēl ar savu vainagu izcēlās Baiba Mežiņa, kuras vainagā iepītas veselas trīs dabisko zālāju indikatorsugas – dzirkstelīte, spradzene un matainā vēlpiene. Vēl vainagā redzam tādus augus kā baltā madara, pļavas skābene, kamolainā pulkstenīte, meža zemene, tīruma pēterene, parastā kamolzāle, pūkainā pļavauzīte, parastais pelašķis, meža suņburkšķis, parastais raskrēsliņš un vanagu vīķis.
Par spradzeni. Spradzene Fragaria viridis ir dabisko zālāju indikatorsuga, kas visbiežāk atrodama sausos zālājos kaļķainās augsnēs. Spradzenes ir ne tikai svarīga indikatorsuga, kuras klātbūtne norāda, ka zālājā sastopamas daudzas citas dabiskajiem zālājiem raksturīgas sugas, bet tās ir arī izmantojamas uzturā, turklāt to ogas ir ļoti gardas. Spradzeņu ogās ir konstatēta īpaši augsta saharozes koncentrācija, tāpēc spradzenes ir uzskatāmas par Latvijas saldākajām ogām. Metālu analīzes pētīto spradzeņu lapās un ogās parāda, ka spradzenes aug tīrās, neskartās vietās un spradzeņu esamība konkrētos biotopos liecina par augstu vides kvalitāti. Iepazīsties sīkāk ar Spradzeņu nozīmi un īpašībām pētījumā šeit.
Arī Olita Gailīte tika iesūtījusi skaistus sava vainaga fotoattēlus. Vainagā redzama dzirkstelīte (indikatorsuga), pļavas dedestiņa, ložņu āboliņš, zirgu āboliņš, parastā pīpene, pļavas pulkstenīte, vanagu vīķis, skābenes, tīruma pēterene, ārstniecības vēršmēle, dižā pulkstenīte parastaispelašķis, baltā madara, asinszāle, meža zemene, šaurlapu ugunspuķe un pļavas auzene.
Pēc visu vainagu sugu sastāva var spriest, ka visi trīs vainagi varēja tikt veidoti Sugām bagātās ganībās un ganītās pļavās (ES nozīmes biotops 6270*) – Latvijā visizplatītākajā zālāju biotopā.
Jāatzīmē gan, ka indikatorsugu un raksturīgo augu sugu daudzveidība zālājā reālitātē vispār ir augstāka, nekā varam novērot vainagos iepītajos augos. Šogad lielākā daļa ziedaugu līdz Jāņiem jau izziedējuši un vainagos iepīti netika straujā vasaras sāķuma dēļ. Tomēr prieks redzēt pat tik lielu daudzveidību!
Vispārīgi visos iesūtītajos vainagos visvairāk parādījās:
- No dabisko zālāju indikatorsugām – parastais vizulis un dzirkstelīte.
- Visbiežāk redzamie augi bija – parastā pīpene, baltā madara, tīruma pēterene, asinszāles un parastais pelašķis.
Balvās Iveta Laursone, Baiba Mežiņa un Olita Gailīte saņems Pļavas burtnīcu, kā arī katru no augstāk redzamajiem augstas kvalitātes A3 vainagu plakātiem – lai varētu turpināt dažādo Latvijas augu iepazīšanu. Drīzumā ar jums sazināsimies!
Arī pārējie skaisto un interesanto vainagu iesūtītāji balvā saņems kādu no plakātiem.
Īpaši aicinām plakātus saņemt Daigu Teterovsku, Anitu Nana Eki, Jolantu Pūgu, Signi Hildebranti, Indru Kadaku, Sintiju Ozolu, Lilitu Melderi, Sanitu Matuli, Lauru Kundziņu, Rutu Kanteruku, Sniedzi Le, Lieni Auziņu, Rasmu Kuriņu, Andu Adamsoni Fiskovicu, Dagniju Jankovsku, Madaru Ziemeli, Madaru Spriņģi, Sintiju Ozolu, Solvitu Kozlovsku, Madaru Mieriņu, Ilviju Stūrestepi, Lauru Kundziņu. Tos iespējams saņemt Latvijas Dabas fonda birojā Rīgā, Blaumaņa ielā 32, darba dienās no plkst. 10.00 – 17.00, iepriekš rakstot karlina.putnina@ldf.lv. Ja piedalījies konkursā, bet neesi sarakstā, un arī gribi plakātu – raksti uz šo pašu e-pastu.
Paldies visiem, kas devās pļavās un piedalījās Jāņu vainagu konkursā! Šādi mēs varam iepazīt Latvijas dabas daudzveidību un dabiskās pļavas, praktizējot senču tradīcijas.
Konkursa īstenošana notiek ar projekta GrassLIFE2 atbalstu. Projekta “GrassLIFE2: Eiropas Savienības (ES) nozīmes prioritāro zālāju biotopu atjaunošana un to dažādas izmantošanas veicināšana” mērķis ir atjaunot dabiskās pļavas Latvijā, sadarbojoties ar zālāju īpašniekiem un iesaistot plašāku sabiedrību.
