Kāpēc dabas aizsardzība biedē mežu īpašniekus?

16.05.2018

Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis

Aptaujas rāda – 98% no mums uzskata, ka daba ir Latvijas nacionālais lepnums, 99% saka – vērtība, kas ir saudzējama. Dabas aizsardzība kā mūsu kopīgais pienākums ierakstīta Latvijas Satversmē, kuras 115. pantā noteikts, ka valsts uzdevums ir rūpēties par vides saglabāšanu. Visas sabiedrības ieguvumi no dabas saglabāšanas ir nozīmīgi – tīrs gaiss, skaistas ainavas, labāka dzīves kvalitāte kopumā.

Lai nodrošinātu dabas aizsardzību, valstī pastāv vairāki mehānismi, un galvenais starp tiem ir aizsargājamo teritoriju sistēma. Taču tur, kur ir dabas resursi, vienmēr būs dažādu interešu – sabiedrības, sociālo un saimniecisko – saskares punkti.  Tā šobrīd krustugunīs nonācis viens no mazākajiem dabas aizsardzības sistēmas elementiem – mikroliegumi, un ierosināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par mikroliegumu izveidošanas kārtību. Kā saka grozījumu rosinātāji – lai mazinātu iespēju, ka mikroliegumi traucēs ieplānotai saimnieciskajai darbībai.

Mikroliegums ir precīzi mērķēts dabas aizsardzības instruments, kas izveidots kādas konkrētas aizsargājamas sugas vai biotopa pasargāšanai no iznīcināšanas. Mikroliegumi kā aizsardzības sistēma Latvijā pastāvīgi darbojas jau no pagājušā gadsimta 70. gadiem.

Pamatprincips ir vienkāršs – sugām ar īpašām prasībām ir nepieciešami apstākļi, kas nav savienojami ar saimniecisko darbību – piemēram, koksnes ieguvi un tās radīto traucējumu. Šo īpašo vietu aizsardzībai tiek veidotas neliela izmēra lieguma zonas. Visbiežāk to izmanto, lai aizsargātu putnus, retāk – citas dzīvo organismu grupas vai biotopus. Latvijā mikroliegumi tiek veidoti, izmantojot jaunākās zināšanas par aizsargājamo putnu ekoloģiju, un meklējot kompromisu ar saimnieciskajām interesēm – pēc “salu principa”.

Lielākā daļa mikroliegumu – 93% -- Latvijā ir izveidoti valsts īpašumos, 1% -- pašvaldības un tikai 6% atrodas privātās zemēs. Un tomēr, kāpēc tos kritizē, pārmetot saimnieciskās darbības ierobežošanu? Mikroliegumiem valsts mežos nebūtu jābūt problēmai – sabiedrībai piederošs īpašums kalpo sabiedrības interesēm, un dabas aizsardzība ir viena no tām. Privātās intereses no tā necieš, dabai nozīmīgi hektāri paliek nenocirsti, un tiek saglabāti vecie meži, kuri kalpo ne tikai putnu sugām, bet arī sniedz dažādus labumus mums visiem.
Tātad problēma ir sešos procentos – teritorijās, kurās mikroliegums ierobežo privātā īpašnieka saimniecisko darbību un neļauj gūt plānotos ienākumus. Kā lai kompensē to visai sabiedrībai svarīgo funkciju nodrošināšanu, ko veic privātais īpašnieks, kura zemē ir mikroliegums?

Jau šobrīd īpašnieks, kura teritorijā atrodas mikroliegums, no valsts var saņemt ikgadēju kompensāciju, kuras summa var sasniegt 160 EUR par vienu hektāru, kas ilgtermiņā ļoti labi atlīdzina negūtos ienākumus. Tomēr šai sistēmai ir savi trūkumi – tā atlīdzina neiegūto labumu ilgtermiņā, bet nepieļauj iegūt visu labumu uzreiz, kā būtu gadījumā, ja privātais īpašnieks nocirstu savu mežu.

Ja meža īpašnieki, kuriem pieder vairāki tūkstoši hektāru, retāk uztraucas par dažu hektāru mikroliegumiem, jo ikgadējās kompensācijas lieliski iekļaujas viņu biznesa modelī, tad pilnīgi saprotams ir mazo meža īpašnieku satraukums, it sevišķi, ja meža gabals ir kādas ģimenes vienīgais meža īpašums un drošības krājkase.

Tāpēc mēs uzskatām, ka nepieciešams uzlabot mikroliegumu sistēmu un paplašināt kompensāciju iespējas. Laikā pirms 2008. gada krīzes Latvijā jau pastāvēja iespēja saņemt vienreizēju kompensāciju, kas sedza visu neiegūtās koksnes vērtību un ko tādā vai līdzīgā formātā nepieciešams atjaunot.  Negūtos saimnieciskos ienākumus var kompensēt pēc dažādiem modeļiem – citi varianti ir īpašuma tirgus vērtības krituma kompensēšana, zemes maiņa vai atpirkšana. Būtu svarīgi arī uzlabot kompensāciju saņemšanas mehānismu un samazināt birokrātiskos džungļus, kas jāpārvar līdz kompensācijas saņemšanai, kā arī pašu mikroliegumu noteikšanas procesu padarīt īpašniekiem draudzīgāku. Tāpat ar mikroliegumiem apgrūtinātajām platībām nepieciešams noteikt nulles procentu likmi nekustamā īpašuma nodoklim.

Latvijas Dabas fonds atzīst nepieciešamību uzlabot kompensāciju sistēmu, lai nodrošinātu taisnīgu neiegūto labumu atmaksu tiem privātajiem zemes īpašniekiem, kuru īpašumi ir kritiski svarīgi Latvijas valsts vides aizsardzības pienākumu izpildei un visai sabiedrībai svarīgu vides funkciju nodrošināšanai, un aicina arī citas iesaistītas puses uz kopīgu diskusiju. Esam pārliecināti, ka tad, kad privātie zemes īpašnieki varēs saņemt situācijai atbilstošu kompensāciju par liegumu radītajiem aprobežojumiem, mikroliegumi un tajos ligzdojošie retie putni būs nevis bubulis, bet zemes īpašnieka lepnums.

Komentārs publicēts laikrakstā “Dienas bizness”, 2018. gada 14. maijā.

Latvijas Dabas fonda vēstule Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par mikroliegumu kompensāciju sistēmas izmaiņām.