Cerības uz to, ka “Zaļais kurss” nekļūs par “zaļo rebi”
Eiropas Revīzijas palāta 5. jūnijā publicēja ziņojumu “Lauksaimniecības zemes bioloģiskā daudzveidība: KLP maksājumi nav apturējuši tās samazināšanos”. Tajā konstatēts, ka Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) nav efektīvi novērsusi jau vairākas desmitgades novēroto bioloģiskās daudzveidības zudumu Eiropā, un tā galvenais iemesls joprojām ir intensīvā lauksaimniecība.
Ziņojums norāda uz nepilnībām Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2020. gadam un tās koordinēšanā ar KLP. Tāpat ziņojumā atzīts, ka veids, kādā Komisija seko līdzi KLP izdevumiem par bioloģisko daudzveidību, nav uzticams, un lielākajai daļai KLP finansējuma ir maza pozitīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību. Dažām KLP shēmām ir potenciāls uzlabot bioloģisko daudzveidību, taču Komisija un dalībvalstis ir devušas priekšroku risinājumiem ar nelielu ietekmi.
Eiropā jau gadiem samazinās lauka sugu skaits un daudzveidība. Kopš 1990. gada lauka putnu un zālāju taureņu populācijas, kas ir labi indikatori kopējām izmaiņā, sarukušas par vairāk nekā 30%. Intensīvā lauksaimniecība radījusi dabiskās veģetācijas, līdz ar to arī dzīvnieku sugu, samazināšanos, un uzskatāma par galveno bioloģiskās daudzveidības izzušanas cēloni.
Auditoru ieteikumi Eiropas Komisijai ir: uzlabot ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 koordinēšanu; pastiprināt tiešo maksājumu devumu lauksaimniecības zemes bioloģiskajai daudzveidībai; palielināt lauku attīstības ieguldījumu lauksaimniecības zemes bioloģiskajā daudzveidībā; izstrādāt uzticamus rādītājus, lai izvērtētu KLP ietekmi uz lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību.
Latvija, saskaņā ar auditoru apsekojumu, ir starp tām sešām dalībvalstīm, kurās kopš 2017. gada nav nedz konstatēta augstas dabas vērtības lauksaimniecība, nedz uzsākta regulāra uzraudzība. “Augstas dabas vērtības lauksaimniecība” ir viens no rādītājiem, ar ko paredzēts uzraudzīt KLP ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ar to saprotama tāda lauksaimniecība, kas tiecas ne tikai saglabāt bioloģisko daudzveidību, izmantojot zemas intensitātes lauksaimniecības praksi, bet arī nodrošināt ieguvumus sabiedrībai un videi, piemēram, oglekļa dioksīda uzglabāšanu, tīru ūdeni, ugunsgrēku novēršanu, lielāku ģenētisko daudzveidību un kultūras vērtību aizsardzību.
Taču jāatzīmē, ka Latvija pozitīvi izceļas starp dalībvalstīm, jo ir starp tām četrām, kurās ir noteikti ekoloģiski jutīgie zālāji arī ārpus Natura 2000 teritorijām.
Andrejs Briedis, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs norāda: “Šajā ziņojumā, līdzīgi kā citos Eiropas Revīzijas palātas ziņojumos saistībā ar Kopējo lauksaimniecības politiku, skaidri iezīmētas pretrunas starp politikas mērķiem un faktisko rezultātu. Esošās KLP budžets tika pamatots ar solījumu, ka pretī Eiropas nodokļu maksātāji saņems lielāku lauksaimnieku ieguldījumu vides izaicinājumu risināšanā un Eiropas Komisija nekaunējās izmantot pirms tam vides organizāciju izmantoto prasību, lai raksturotu reformēto KLP kā “valsts nauda sabiedriskajiem labumiem”. Diemžēl gaidītie rezultāti izpalika, un Revīzijas palātas ziņojums tam ir kārtējais pierādījums. Ziņojums apgāž vienu no mītiem, ko bieži vien dzirdam arī Latvijā – ka pēc 2014. gada lauksaimniecībā ir būtiski pieaugušas prasības attiecībā uz vides standartiem – jā, ir neliels skaits saimniecību, kuras ir mainījušas savu saimniekošanu, lai piemērotos vides prasībām, taču lielāko daļu saimniecību turpinājušas darboties kā ierasts.
Šobrīd mēs ar piesardzīgām cerībām raugāmies uz “Zaļā kursa” stratēģijās iezīmētajiem ambiciozajiem mērķiem un ceram, ka beigu galā “Zaļais kurss”, nekļūs par “Zaļo rebi”, kas attaisnos kārtējo kompromisu starp Eiropas Komisiju un lauksaimniecības industrijas lobiju, turpinot ražošanas intensifikāciju un industrializāciju.”
Revīzijas palātas ziņojums latviešu valodā pieejams šeit.
