Jau šo piektdien un sestdien, 5.-6. jūlijā, Cēsīs norisināsies sarunu festivāls LAMPA. Tā ir liela mēroga iniciatīva, atvērta platforma, kuras saturu veido vairāk nekā 300 organizācijas un aktīvi indivīdi, kopīgiem spēkiem radot vietu, kur brīvā, nepiespiestā gaisotnē apmainīties ar viedokļiem, un cieņpilnā veidā diskutēt par sabiedrībā aktuālām tēmām.
Arī Latvijas Dabas fonds piedalīsies sarunu festivālā, lai radītu vietu sarunām par tādiem tematiem kā daba pilsētvidē, dabas estetizācija, viedokļu sadursme ekonomikas un dabas saglabāšanas jautājumos un Ukrainā notiekošais ekocīds. Papildus diskusijām un sarunām abu dienu garumā norisināsies aktivitāte “Nāc pļavā dabiskā!”, kuras ietvaros tiek dota iespēja sajust, sadzirdēt un saredzēt dabisko pļavu turpat Cēsīs. Tāpat aicinām apmeklēt arī ekspozīciju “Ziemeļu dabas medicīnas muzejs”, kurā interaktīvā veidā iespējams uzzināt par dažādiem ārstniecības augiem un to spēku.
Latvijas Dabas fonds aicina ikvienu šajās brīvdienās apmeklēt bezmaksas sarunu festivālu LAMPA!
Latvijas Dabas fonda programma LAMPĀ:
5. jūlijā 13:00-21:00
6. jūlijā 12:00-21:00
Aktivitāte "Nāc pļavā dabiskā!"
Lauku telts
Kas ir dabiskā pļava un kāpēc mums tā vajadzīga? Ko tā mums dod? Un kāpēc pļavai vajadzīgi lopi? Uz šiem jautājumiem uzzināsi atbildes, kad ļausies pļavas valdzinājumam, piestāsi un pasēdēsi Pļavas stūrītī, lai sajustu, sadzirdētu un saredzētu dabisko pļavu, tās apsaimniekošanu un produktus un pakalpojumus, ko no pļavas var iegūt.
Piedāvājumā atspirdzinošs pļavas augu dzēriens un uzkodas.
5. jūlijā 12:30-18:00
6. jūlijā 10:00-18:00
Ekspozīcija "Ziemeļu dabas medicīnas muzejs"
Ziemeļu dabas medicīnas muzejs
Diskusiju karstumā aicinām atveldzēt prātu un ķermeni klētī, kas pilna vērtīgām zināšanām par ārstniecības augu spēku. Kur mīt dabas aspirīns? Kurš augs līdzēs grūtsirdībai, bet kurš – sirds mazspējai? Kad būsi iepazinis vērtīgo ekspozīciju, pārbaudi zināšanas interaktīvos testos, izpēti augus jaudīgā mikroskopā un iepriecini sevi muzeja veikaliņā.
UZMANĪBU: Ieeja muzejā ir par maksu. Pieaugušajiem – 5 eiro, skolēniem, studentiem, senioriem, personām ar invaliditāti – 2 eiro. Ģimenes biļetes cena – 10 eiro. Bērniem līdz 7 g.v. ieeja bez maksas.
5. jūlijā 16:30-18:00
Diskusija "Galvas nost pie 20 cm! Vai izmaiņas pašvaldību saistošajos noteikumos var palīdzēt dabai?"
Zaļā skatuve
Centieni saglabāt dabas daudzveidību pilsētvidē bieži vien atduras pret pašvaldību saistošajiem noteikumiem - zālei jābūt nopļautai, lapām sagrābtām, citādāk sods. Nav iespējams veidot savvaļas augu saliņas, augi nepaspēj izziedēt un nogatavināt sēklas, tādā veidā noplicina ekosistēmu un tā nespēj vairs sniegt ekosistēmu pakalpojumus. Arī pārmērīga zāles pļaušana un lapu izvešana vienmēr nav dabai draudzīga.
Kā ieviest pilsētvidē dabai draudzīgas teritoriju apsaimniekošanas prakses, bet saglabāt arī to, kas nepieciešams pilsētā - drošību, ainavu, kārtību? Kā izveidot tādus saistošos noteikumus pašvaldībās, kas būtu gan labi dabai, gan neradītu risku, ka zaļās zonas tiek aizlaistas? Šo apspriedīsim kopā ar dabas ekspertiem, pašvaldību pārstāvjiem un pilsētvides zinātājiem.
5. jūlijā 19:00-20:00
Saruna "Pļava, kas baro miesu, garu un dvēseli"
Lauku telts
Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā vērojams gaļas šķirņu liellopu skaita pieaugums. Lielā mērā to veicinājis attīstītais eksporta tirgus. Tomēr Latvijā nobarošanai paliek vien neliela daļa teļu, un šī iniciatīva balstās uz audzētājiem, kuri vēlas ražot produkciju ar pievienoto vērtību gan sev, gan Latvijas iedzīvotājiem.
Turklāt, liellopi ir vislabākie dabisko pļavu atjaunotāji – tie noēd augus dažādā laikā, ļaujot tiem izziedēt un izsēties, kā arī pārnēsā apēstās augu sēklas pa dažādām pļavas vietām. Pļavai vajag govi!
Produktīva, pelnoša gaļas lopkopība, kas apmierina vietējā tirgus pieprasījumu, vienlaikus, apvienojumā ar dabas saglabāšanu un labvēlīgu ietekmi uz klimatu? Vai tas vispār ir iespējams? Par to diskutēsim šajā sarunā par liellopu gaļas ražošanu Latvijā.
Diskusijas nobeiguma daļā plānota dabiskajās pļavās audzēta liellopa gaļas degustācija un sarunas pie grila, ko vadīs pieredzējis ģimenes pavārs.
6. jūlijā 13:00-14:30
Diskusija “Daba ir skaista. Vai dabas estetizācija mākslā, reklāmā un populārajā kultūrā palīdz vai kaitē dabas aizsardzībai?”
Zaļā skatuve
Ierakstot meklētājā “Latvijas daba”, ieraugām idilliskus kadrus, rīta miglu, saulrietu, drona skatus uz grandiozām ainavām.
Dabas vērtība bieži vien tiek vienādota ar dabas skaistumu, savukārt, dabas skaistums tiek daudz izmantots mākslā, reklāmā, populārajā kultūrā. Arī, piemēram, Latvijas kā valsts reklāmās. Tajā pašā laikā liela ekosistēmu vērtība ir arī tādiem elementiem kā, piemēram, kritalas, brikšņi, aizaugušas pamestās teritorijas pilsētā, mitrāji, kuri netiek uzskatīti par estētiski pievilcīgiem. Arī vecs, bioloģiski vērtīgs mežs bieži tiek dēvēts par “nekoptu”, tātad - nepievilcīgu.
Vai tas, ka mēs vēlamies tikai skaisto dabu, nedeformē mūsu izpratni par dabu un mazina spēju novērtēt to? Vai skaistuma izcelšana neaizēno tik būtiskos ekosistēmu pakalpojumus, ko sniedz daba? Vai dabas izmantošana reklāmās ir tās patērēšana vai arī dabas vērtības apziņas celšana?
Šos un citus jautājumus mēs vēlamies apspriest kopā ar uzņēmumiem un reklāmistiem, kuri izmanto dabu savā vizuālajā valodā, māksliniekiem un mākslas vēsturniekiem, kā arī vides ekspertu.
6. jūlijā 19:00-20:00
Diskusija "Ekocīds Ukrainā - kas tas ir un kā varam palīdzēt?"
Ziemeļsala
Runāsim par Krievijas izraisīto ekocīdu Ukrainā: ko šis jēdziens nozīmē un kādu postu tas nodara dabai un ekosistēmām. Mērķis ir ne vien veicināt izpratni par kaitējumu videi un ekocīdu kā apzinātu Krievijas kara stratēģiju, bet arī diskutēt par palīdzības iespējām un ilgtermiņa seku novēršanu.
6. jūlijā 20:00-21:00
Diskusija "Vai dabas vajadzības ir ekonomikas vajadzības?"
Swedbank Ilgtspējas skatuve
Dabas saglabāšana un saimniekošana Latvijā visbiežāk tiek pretstatīta - ja vienam dod, tad otram ņem. Zaļais kurss un Dabas skaitīšana kļuvuši par viedokļu sadursmju un pat konfliktu tēmām. Lauksaimnieki un mežsaimnieki saka - ļaujiet mums strādāt. Dabas un ilgtspējas eksperti norāda - jārīkojas dabas labā ātri un stingri. Arī Satversmes tiesa šopavasar atcēla normu, kas atļāva cirst tievākus kokus, jo tā pārkāpj ilgtspējas principu. Arvien lielāka plaisa starp dabu un saimniekošanu, tajā pašā laikā daba ir visas cilvēka eksistences, arī ekonomikas pamats. Vai ir iespējams panākt, ka saimniekošana ietver dabas saglabāšanu? Kam jāmainās dabas aizsardzībā, lai tas notiktu? Kam jāmainās lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un biznesā?
Plašāka informācija par festivāla norisi pieejama mājaslapā – festivalslampa.lv.
