08.04.2016
Gaidīšanas svētki ir beigušies laimīgi. Pirmā pārlidotāja (to, ka dāma, es minu, spriežot pēc ligzdā stāvošā putna uzvedības) atgriezās jau 3.aprīlī plkst.14:04. Tēviņš pat izlidoja tai pretī, bet acīmredzami tā bija cita... 7.aprīlī plkst. 12:47 atgriezās īstā mamma, kuru, spriežot pēc norises, ligzdas saimnieks arī sagaidīja gaisā. Tā kā putni ar iepazīšanos nenodarbojās un pat īpaši daudz nesarunājās, ir diezgan (būtībā jau pilnīgi) droši, ka viņi viens otru pazīst, un tā kā arī mamma ligzdā ieradās kā savās mājās, nevis piesardzīgi kaut ko izpētot, ar lielu ticamību varam domāt, ka abi ir pērnie vecāki - Ozols un Zīle. Arī pērn no mammas atlidošanas līdz pirmajai pārošanās reizei pagāja mazāk nekā pusstunda. Šoreiz tās bija mazāk nekā 20 minūtes (18, bet pirmo reizi papucis mēģināja "piebraukt" mammai un pierunāt viņu uz "vienu fikso" jau 13:03... Pēc trim minūtēm viņa "padevās"). Tas kas atšķiras no pērnā gada ir laika starpība starp abu ierašanos un tētukaprāt jau vajadzētu domāt par dēšanu, ko, visticamāk nozīmē viņa gulšanās ligzdā. Tagad vērotājiem atliek "mesties bildē" un censties piefiksēt un iegaumēt visādus smalkumus. Mammu šobrīd ir viegli atšķirt - viņai un labās kājas ir balts traips (tas gan var ātri pazust) un kreisais spārns ir drusku sapluinīts - uz muguras atstāv pāris spalvas, kas varētu būt aizlauztas. Iespējams, pa ceļam putnam ir bijis kāds konflikts (ar plēsēju), bet iemesli tam var būt visādi. Kavēšanās iemesls gan, visdrīzāk ir laika apstākļi, kas pēc lieldienu jaukā laika bija izteikti nelabvēlīgi lidošanai. Tie ļoti agrie putni, kas paspēja pirms tam, bija klāt, bet pēc tam vairāk kā nedēļu nekas nenotika un ne tikai šajā ligzdā. Pirms divām dienām apmeklējām 7 ligzdas, no kurām apmēram pusē putniem būtu bijis jābūt. Bija tikai divās un, spriežot pēc mēslu daudzuma (mazuma) zem ligzdām, arī tikai pa vienam putnam. Tātad, salīdzinot ar pērno gadu, atgriešanās šogad ir vēlāka.
Spriežot pēc situācijas mežā, šogad atšķiras vēl kāda būtiska lieta - mežs ir stipri sausāks. Tā kā pērn vasaras otra puse un rudens bija ārkārtīgi sauss, var sagaidīt, ka šogad atkārtosies situācija, kāda bijusi jau divreiz kopš 1979. gada, kad sākām sekot norisēm stārķu ligzdošanas sekmēs. Pēc ļoti sausas vasaras nākamais ir "bada gads", kad ir vissliktākās ligzdošanas sekmes. Es protams, varu kļūdīties, jo tās ir tikai prognozes. Nākotnes prognozēšana ir labākais veids, kā kļūt citiem par apsmieklu, taču varbūt labāk ir pierast pie domas, ka šogad varētu nebūt labi un kļūdīties, nekā cerēt uz milzu sekmēm un aplauzties. Katrā ziņā vismaz ir lielas izredzes, ka putni ligzdos un mēs varēsim tam visam sekot. Nenogurstošu vērošanu un daudz priecīgu mirkļu!
Māris Strazds (7. aprīlī 13:28)
Izskatījās, ka pēc uzrakstītā ieradās cita M, izmeta pirmo aiz kakla ārā no ligzdas un pati palika, kas varētu nozīmēt, ka pirmais putns nebija pērnais – ne velti es izvairījos lietot vārdus (jo putni nav gredzenoti un tāpēc nav droši atpazīstami, kamdēļ es palieku pie tā, ka šāda vārdu došana nav sevišķi gudra – tomēr nosaucu, paļaujoties, ka man tāpat to kāds lūgs izdarīt un pierakstīs klāt, bet tā bija muļķība). Diemžēl (bildes zušasnas dēļ) bildi ar trim putniem ligzdā es nedabūju un salīdzināt grūti; nav arī uzbrukuma epizodes / momenta. Vajadzētu noskatīties iefilmēto, ja tas ir iespējams.
Māris Strazds (7. aprīlī 15:56)
