Latvijas Dabas fonds jau astoto gadu katru pavasari “pieslēdz” tiešraides no putnu ligzdām, piesaistot milzīgu auditoriju gan Latvijā, gan citur pasaulē. Visu gadu skatāmajai Durbes jūras ērgļu un Kurzemes ūpju ligzdai šonedēļ pievienojas vistu vanaga ligzda, zivjērgļu ligzda, melno stārķu un mazo ērgļu ligzda. Vēlāk sezonas gaitā putnu tiešraides papildinās vēl viena kamera pie mazā ērgļa ligzdas, un, pateicoties LMT mobilajam internetam, arī pirmā zemūdens tiešraide no upes nēģu nārstošanas vietas.
Durbes jūras ērgļu mātīte Milda ar martā izdētajām trīs olām. Ekrānšāviņš no Dabasdati.lv foruma.
Skatītāju vidū pati populārākā ligzda ir jūras ērgļu mītne Kurzemē, Durbes novadā. Tā atrodas vecas egles galotnē apmēram deviņstāvu mājas augstumā. Šī ligzda ir tiešraižu veterāne – vērojama jau kopš 2015. gada. Šobrīd ligzdā vērotājiem jau labi pazīstamais pāris – Raimis un Milda – perē trīs martā izdētās olas, ģimenes pieaugums gaidāms aprīļa otrajā pusē.
Šogad turpināsim vērot tiešraidi no mazo ērgļu ligzdas Zemgalē. Pagājušajā gadā šajā ligzdā mazie ērgļi tikai ciemojās, taču ligzdošana netika uzsākta. Šobrīd mazie ērgļi vēl ir atceļā no ziemošanas vietām Āfrikas dienvidos, un to atgriešanās gaidāma aprīļa sākumā. Latvijā mājo vairāk nekā 40% visas Eiropas Savienības mazo ērgļu, tāpēc esam nozīmīga valsts mazo ērgļu izpētei un aizsardzībai, un tiešraides var dot jaunu informāciju arī mazo ērgļu pētniekiem.
Arī melno stārķu ligzda mums jau ir zināma – turpināsim vērot jau kopš pērnā gada pazīstamo ligzdu Siguldas novadā. Pētnieki šo ligzdu ir novērojuši jau vairākus gadus, ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 1982. gada. Ligzda atrodas šī gada dzīvotnē - vecā boreālajā mežā ar 150-200 gadus vecām priedēm un dobumainiem kokiem, tāpēc ir iespējams, ka tiešraidē dzirdēsim arī vairāku pūču sugu balsis.
Šogad arī vērosim vistu vanaga ligzdu, kas atrodas priežu mežā Rīgas pievārtē – un ir viena no vecākajām un, iespējams, lielākajām zināmajām šī putna ligzdām. Uzbūvēta iespaidīgas, aptuveni 150-200 gadus vecas priedes augšējā daļā, tās augstumā sasniedz aptuveni pusotru metru.
Tiešraidē tāpat būs redzamas jau pazīstamās zivjērgļu un ūpju ligzdas Kurzemē. Zivjērgļu ligzdā putnu ierašanās gaidāma aprīļa sākumā, bet ūpju tēviņš ziemas beigās un pavasarī regulāri apmeklē ligzdu un mēģina sasaukt dzīvesbiedreni.
Savukārt maija pirmajā pusē sāksies tiešraide no pirmās zemūdens kameras Latvijas Dabas fonda tiešraižu vēsturē – kamera tiks uzstādīta upes nēģu nārstošanas vietā, un vairākas nedēļas varēsim vērot ūdens iemītnieku dzīvi.
Jānis Ķuze, LDF eksperts un tiešraides kameru projekta vadītājs saka: “Šogad mēs paplašinām tiešraižu klāstu, un putnu dzīves vērošanu papildināsim ar iespēju vērot zemūdens pasauli. Mēs esam pārliecināti, ka dabas tiešraides maina cilvēku attieksmi pret dabu – ļauj to labāk izprast, un līdz ar to arī saudzēt.”
2018. gadā LDF putnu tiešraidēm bija gandrīz 3.5 miljoni skatījumu visā pasaulē. Tās tiek uzskatītas par vienām no tehnoloģiski labāk nodrošinātajām putnu tiešraidēm Eiropā un arī pasaulē.
Tiešraides kameru darbību nodrošina sabiedrības atbalsts – tiešraižu skatītāju ziedojumi.
Ziedot tiešraižu atbalstam var šeit.
4G tīklu, kas nepieciešams augstas kvalitātes tiešraižu pārraidīšanai, nodrošina LMT.
Tiešraides kameras darbību pie mazo ērgļu ligzdām nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā” (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.
Tiešraides var skatīties:
• LDF YouTube kanālā
• Dabasdati.lv un www.ldf.lv/tiesraide
• http://straume.lmt.lv/lv/straumes
Uzzini par jaunākajiem notikumiem ligzdās un dalies redzētajā Dabasdatu forumā.
