Vakar, 17.jūnijā, pēc saspringtām pēdējām diskusijām ES Vides padome beidzot pieņēma Dabas atjaunošanas regulu. Tas bija pēdējais solis, lai šis sen gaidītais priekšlikums kļūtu par likumu. Dabas atjaunošanas regulas pieņemšana ir milzīga uzvara Eiropas dabai, klimata rīcībai, Eiropas Savienības pilsoņiem un nākotnei.
Dalībvalstis pildīja savus solījumus un ar 20 valstu vairākumu, pārstāvot 66,07% iedzīvotāju, likums tika oficiāli apstiprināts. Tas varēja notikt, pateicoties Austrijas vides ministrei Leonorei Geveslerai (Leonore Gewessler), kura pēdējā brīdī mainīja Austrijas iepriekšējo nostāju un nodrošināja likuma pieņemšanu. Kopumā Dabas atjaunošanas likumu atbalstīja 20 valstis, kamēr sešas valstis – Somija, Zviedrija, Itālija, Polija, Ungārija un Nīderlande – balsoja pret. ES prezidējošā valsts Beļģija atturējās.
Dabas atjaunošanas regulas mērķis ir atjaunot Eiropas dabu, un tā uzliek dalībvalstīm pienākumu noteikt un īstenot pasākumus, lai līdz 2030. gadam atjaunotu vismaz 20% ES sauszemes un jūras teritoriju. Saskaņā ar Eiropas Vides biroja pēdējo ziņojumu, dabas situācija Eiropā turpina strauji pasliktinās. Lielākā daļā dzīvotņu (85%) un sugu ir nelabvēlīgā stāvoklī. No dzīvotnēm vissliktākā situācija ir mitrājiem, kāpām un zālājiem, bet no sugām – apputeksnētājiem. Galvenie cēloņi dabas degradācijai ir urbānā slodze, neilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, kā arī vides piesārņojums.
Neskatoties uz dažu valstu opozīciju, būtiski ir norādīt, ka 2024. gada maijā vides organizāciju koalīcijas #RestoreNature veiktā sabiedriskās domas aptauja tajās dalībvalstīs, kuras ieņēma noraidošu nostāju, skaidri parādīja ļoti stingru sabiedrības atbalstu Dabas atjaunošanas regulai. Vidēji 75% iedzīvotāju atbalsta šāda likuma pieņemšanu. Arī pēdējā Eirobarometra (2024. gada maijs) sabiedriskās domas aptauja norāda uz Eiropas Savienības iedzīvotāju absolūta vairākuma (84%) atbalstu vides aizsardzībai, jo īpaši izceļot dabas atjaunošanu kā vienu no labākajiem veidiem vides aizsardzībai. Tādēļ augstāk minēto valstu opozīcija vairāk iezīmē šobrīd pie varas esošo partiju nostāju, intensīvās lauksaimniecības (Polija) vai mežsaimniecības (Zviedrija, Somija) lobiju panākumus, bet ne sabiedrības nostāju kopumā. Turklāt dažās valstīs (Austrija, Beļģija) bija ļoti asas diskusijas iekšējās nesaskaņas par valsts galīgo pozīciju.
Dabas atjaunošanas likums ir saskāries ar vienu no vislielākajiem pārbaudījumiem ES tiesību aktu vēsturē. Pēc tam, kad tas pārdzīvoja dezinformācijas kampaņu, kuras mērķis bija iznīcināt šo likumu Eiropas Parlamentā, tas saskārās ar risku tikt noraidītam pašā pēdējā solī Vides padomē. Tomēr galu galā likuma atbalsts uzvarēja.
Pēdējo gadu laikā vides organizāciju #RestoreNature koalīcija savāca vairāk nekā miljons parakstu un vēstījumus no pilsoņiem. Atbalstu regulai atkārtoti izteikuši arī vairāk kā 6000 zinātnieku, kā arī vairāk kā 100 lielo uzņēmumu, jauniešu organizācijas un pilsoniskā sabiedrība no dažādiem sektoriem. Latvijas Dabas fonds kā #RestoreNature koalīcijas loceklis vēlas pateikties ikvienam, kurš piedalījās šī rezultāta sasniegšanā un padarīja to iespējamu.
