Kas noticis vides, dabas un klimata politikā vasaras pirmajā pusē?
- Ministru Kabinets pieņem grozījumus Noteikumos par koku ciršanu mežā: varēs cirst tievākus un jaunākus kokus.
- Zemkopības ministrija valdībā iesniegusi Ministru Kabineta rīkojuma projektu par ciršanas apjomu palielināšanu Latvijas valsts mežos: tuvākajos divos gados plānots apjomu palielināt par 2 miljoniem kubikmetru.
- Saeimā pirmajā lasījumā pieņemts likumprojekts par atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai: vai sagaidāmais likums respektēs vides aizsardzības nosacījumus?
- Eiropas Parlaments lemj, ka investīcijas dabasgāzes un kodolenerģijas izmantošanā ir videi draudzīgas.
- Eiropas Komisija nāk klajā ar priekšlikumiem dabas atjaunošanai un pesticīdu samazināšanai: vai nākotnē sagaidām dabas atjaunošanos Eiropā?
Ministru Kabinets pieņem grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā: varēs cirst tievākus un jaunākus kokus
2022. gada 21. jūnija Ministru Kabineta sēdē tika pieņemti Zemkopības ministrijas virzītie grozījumi Noteikumos par koku ciršanu mežā. Jaunie noteikumi paredz, ka tiek samazinātas galvenās cirtes caurmēra vērtības, proti, tagad šie rādītāji nu ir 30 centimetri priedei, 26 centimetri eglei un 25 centimetri bērzam, kas ir par deviņiem centimetriem mazāk priedei, pieciem centimetriem - eglei un sešiem centimetriem - bērzam. Turklāt netiks vairs ņemta vērā bonitāte – iedalījuma vienība mežaudzes ražīguma raksturošanai -, ko nosaka pēc koku augstuma noteiktā vecumā. Lielākais caurmēra sarukums no 39 centimetriem priedei un 31 centimetra eglei un bērzam ir ražīgākajos jeb augstākās bonitātes mežos. Jaunajos grozījumos bonitāte vairs netiks ņemta vērā.
Šie noteikumi tika pamatoti ar nepieciešamību risināt Krievijas kara Ukrainā izraisīto enerģētisko krīzi – strauji augošo pieprasījumu pēc atjaunojamiem energoresursiem un cenu kāpumu šķeldai un malkai.
Zemkopības ministrija lēš, ka caurmēra samazinājums varētu palielināt ciršanas apjomus privātajos mežos vidēji par 800 000 kubikmetriem katrā gadā vai 5-8% no kopējā ciršanas apjoma. No minētā apjoma tiešā veidā no koku galotnēm un pameža tirgū papildus būs pieejama kurināmā koksne 80 000 kubikmetri, bet netiešā veidā pārstrādes procesā iegūs koksnes pārstrādes blakusproduktus 360 000 kubikmetru apmērā.
Vides organizācijas jau iepriekš uzsvērušas, ka šo noteikumu grozījumu rezultātā tiks kāpināti ciršanas apjomi, šādi noplicinot mežu dabas daudzveidību un mazinot iespējas sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Noteikumu grozījumiem nav visaptveroši izvērtēti dabas un klimata riski. Turklāt Zemkopības ministrijas apgalvojumi, ka jaunāku koku ciršana ir nepieciešama kurināmā koksnes ieguvei, neiztur kritiku. Šobrīd tiek eksportēta apmēram 80% no Latvijā saražotās šķeldas. Vides organizācijas uzsver, ka enerģētikas krīzes risināšanai ir nepieciešams ar dažādiem instrumentiem veicināt Latvijā saražotās šķeldas noietu iekšējā tirgū, kas stabilizētu gan pieejamību, gan cenu.
Foto: pixabay.com
Konteksts:
Šie grozījumi jau divreiz apstādināti sabiedrības spiediena dēļ, bet šogad jūnijā tika atkārtoti virzīti vēlreiz pretēji ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa solījumam, ka grozījumi netiks skatīti, kamēr nebūs vienošanās starp dabas aizsardzības organizācijām un meža nozari.
Noteikumu grozījumi, kas ļautu izcirst jaunākus priežu, egļu un bērzu mežus, pirmoreiz tika virzīti jau 2017. gadā un atkārtoti – 2019. gadā. Otrajā reizē to virzība tika apturēta, solot, ka Ministru kabinetā par to netiks lemts, kamēr nebūs panākta vienošanās starp iesaistītajām pusēm. Kopš tā laika diskusijas par šo jautājumu nav notikušas, bet noteikumu grozījumi tiek virzīti jau trešo reizi.
Zemkopības ministrija valdībā iesniegusi MK rīkojuma projektu par ciršanas apjomu palielināšanu Latvijas valsts mežos: tuvākajos divos gados plānots apjomu palielināt par diviem miljoniem kubikmetru
Zemkopības ministrija ir sagatavojusi un valdībā iesniegusi grozījumu MK rīkojumā "Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2021.–2025. gadam", kas paredz atļaut valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" valdījumā esošajos mežos 2023. gadā 3553,4 hektāru platībā papildus nocirst vienu miljonu kubikmetru koksnes.
Lai gan rīkojuma projekts paredz ciršanas apjoma palielinājumu par vienu miljonu kubikmetru 2023. gadā, anotācijā minēta ciršanas apjoma palielināšana par diviem miljoniem kubikmetru. Turklāt valdības sēdes protokollēmuma projektā par šo rīkojumu iekļauts uzdevums Zemkopības ministrijai pēc valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" 2022. gada saimnieciskās darbības izvērtēšanas sagatavot informatīvo ziņojumu par papildus koku ciršanas apjomu nepieciešamību 2024. gadam un līdz 2023. gada 1. septembrim iesniegt to izskatīšanai Valsts kancelejā. Tādējādi, neizvērtējot ietekmi uz koksnes resursu pieejamību turpmākajos gados un nenodrošinot aizsargājamo biotopu saglabāšanu, faktiski tiek runāts par ciršanas apjomu palielinājumu jau divu miljonu kubikmetru apjomā.
Vides organizācijas uzsver, ka šis rīkojuma projekts ir loģisks turpinājums jūnijā pieņemtajiem grozījumiem par koku ciršanu mežā un skaidri iezīmē potenciālo ciršanas apjomu palielinājumu.
Iebildumus par rīkojuma projektu ir sniegusi VARAM, Latvijas Dabas fonds un Vides aizsardzības klubs, norādot nepieciešamību nodrošināt mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un aizsargājamo biotopu saglabāšanu. Iebildumu izvērtējumu Zemkopības ministrija vēl nav sagatavojusi, un tālāka diskusija par rīkojuma projektu līdz šim nav notikusi.
Foto: pixabay.com
Konteksts
Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija sēdē tika izskatīts Zemkopības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par esošo situāciju lauksaimniecībā un iespējamajiem risinājumiem ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā saistītās krīzes risināšanai” un tika nolemts, ka Zemkopības ministrijai jāizstrādā un līdz 2022. gada 15. jūlijam jāiesniedz valdībā grozījumi MK rīkojumā "Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2021.–2025. gadam", lai par vismaz vienu miljonu kubikmetru palielinātu ciršanas apjomus akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" valdījumā esošajos mežos. Zemkopības ministrija ziņojumā paredz ciršanas apjoma palielinājumu, kā rezultātā prognozē akcijas sabiedrības “Latvijas Valsts meži” peļņas palielinājumu un valsts budžeta ieņēmumu palielinājumu, ko izlietotu investīciju projektu atbalstam lauksaimniecībā.
Saeimā pirmajā lasījumā pieņemts likumprojekts par atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai: vai sagaidāmais likums respektēs vides aizsardzības nosacījumus?
2022. gada 2. jūnijā Saeimā pirmajā lasījumā tika atbalstīts “Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai”. Saeima nolēma arī par steidzamības noteikšanu šim likumprojektam, un otrais lasījums būs arī galīgais šim likumprojektam.
Daudzo un pretrunīgo priekšlikumu izskatīšana, kas par šo likumprojektu tika iesniegti uz otro lasījumu, sākās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēs 6. un 12. jūlijā, taču pēc tam komisijas sēdes līdz šim nav notikušas.
Vides organizācijas ir piedalījušās likumprojekta izstrādē, iesniedzot priekšlikumus ietekmes uz vidi novērtējuma procesa un kvalitātes uzlabošanai. Daļa no vides organizāciju ieteikumiem ir ņemti vērā, taču joprojām sagaidāms, ka turpināsies diskusijas par niansēm ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanā un veikšanā. Šobrīd vēl grūti prognozēt, cik lielā mērā sagaidāmais likums nodrošinās kvalitatīvu ietekmes uz vidi izvērtēšanu un ietekmi uz vidi mazinošu pasākumu īstenošanu, attīstot vēja parkus. Līdzšinējais likumprojekts ir saņēmis asu kritiku no dažādām iesaistītajām pusēm (vēja enerģijas industrijas, pašvaldībām, vides organizācijām). Paredzams, ka vēl gaidāmas sarežģītas diskusijas nākamo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēžu laikā.
Foto: pixabay.com
Konteksts
Vides organizācijas konceptuāli atbalsta vēja parku izvedi un pilnībā izprot to steidzamības nepieciešamību. Taču uzsver, ka vēja parku uzstādīšanai jānotiek, ievērojot labas pārvaldības principus un pēc būtības izvērtējot to ietekmi uz vidi. To iespējams panākt arī paātrinātā procesā, skaidri definējot aizsargājamās vērtības.
Eiropas Parlaments lemj, ka investīcijas dabasgāzes un kodolenerģijas izmantošanā ir videi draudzīgas
2022. gada 6. jūlijā Eiropas Parlaments atbalstīja noteikumus, saskaņā ar kuriem investīcijas kodolenerģijas un dabasgāzes izmantošanas veicināšanā tiks uzskatītas par videi draudzīgām tehnoloģijām. Līdz ar to uz šīm investīcijām attieksies Eiropas Komisijas izstrādātie un pieņemtie dabai draudzīgo tehnoloģiju taksonomijas noteikumi.
Eiropas Komisija, aizstāvot savus izstrādātos noteikumus, Eiropas Parlamenta sēdē uzsvēra, ka gan gāze, gan atomenerģija zaļo investīciju klasifikatorā ir iekļautas tikai uz laiku, lai pārejas posmā palīdzētu tām valstīm, kuras strauji atsakās no netīrās fosilās enerģijas (piemēram, oglēm).
Eiropas Parlamenta Zaļo grupas pārstāvji un citi pretinieki norādīja uz šo noteikumu pretrunām, norādot uz Vācijas un Francijas nacionālajām interesēm iekļaut šos divus energoresursus zaļajā taksonomijā, kā arī iespējamo atkarības paildzināšanos no Krievijas gāzes. Dažas valstis, kā, piemēram, Austrija un Luksemburga plāno pieņemtos noteikumus apstrīdēt tiesā.
Foto: pixabay.com
Konteksts
Diskusijas par kodolenerģiju un dabasgāzi kā zaļās taksonomijas energoresursiem aizsākās Krievijas kara Ukrainā izraisītās enerģētiskās krīzes rezultātā un ir izsaukušas asas diskusijas dažādu iesaistīto pušu vidū gan Eiropas Savienības institūcijās, gan ārpus tām. Pret dabasgāzes un kodolenerģijas iekļaušanu iestājas vairākums Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības deputāti, kā arī Ekonomikas un monetāro lietu komitejas deputāti. Pret to iebilst vides aizstāvji, uzņēmēji un klimata eksperti, kā arī ANO vadītājs.
Eiropas Komisija nāk klajā ar priekšlikumiem dabas atjaunošanai un pesticīdu samazināšanai: vai nākotnē sagaidām dabas atjaunošanos Eiropā?
2022. gada 22. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar diviem priekšlikumiem. Pirmkārt, Dabas atjaunošanas likumam, kura mērķis ir atjaunot ekosistēmas un atgūt dabu visā Eiropā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Un, otrkārt, par 50% samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu līdz 2050. gadam.
Eiropas Komisijas priekšlikumi dabas atjaunošanai ietver piecus galveno mērķus: (i) apputeksnētāju populācijas samazināšanās apturēšana līdz 2030. gadam un to populācijas palielināšanās tālākā nākotnē; (ii) pilsētas zaļo teritoriju izzušanas apturēšana līdz 2030. gadam un palielināšana par 5% līdz 2050. gadam; (iii) uzlabojumi lauksaimniecības sistēmās – bioloģiskās daudzveidības palielināšanās, pozitīva dinamika attiecībā uz dienas tauriņu un putnu skaitu, oglekļa uzkrāšana augsnē, daudzveidīgas ainavas; (iv) mitrzemju atjaunošana lauksaimniecības teritorijās un kūdras ieguves vietās; (v) mežu ekosistēmās – kopējā bioloģiskās daudzveidības palielināšanās, mežu konektivitātes uzlabošanās, mirušās koksnes atstāšana mežos, dažādu vecumu mežu uzturēšana, meža putnu skaita pieaugums.
Priekšlikums par pesticīdu samazināšanu paredz pakāpenisku atteikšanos no sintētisko pesticīdu izmantošanas un ilgtspējīgu alternatīvu izmantošanas veicināšanu, pakāpeniski aizliedzot pesticīdu izmantošanu sensitīvās teritorijās – ne tikai NATURA 2000, bet arī visās pilsētas zaļajās teritorijās, parkos, spēļu laukumos, sportošanas vietās. Tāpat pirmo reizi tiek noteikti saistoši pesticīdu izmantošanas samazināšanas indikatori, skaidri mērķi un ieviešamie noteikumi, kas līdz 2030. gadam samazinās pesticīdu lietošanu Eiropas Savienībā par 50%. Komisija arī piedāvā izmaiņas Kopējā lauksaimniecības politikā, lai finansiāli atbalstītu lauksaimniekus pārejas periodā.
Abus priekšlikumus apspriedīs Eiropas Parlamentā un Padomē saskaņā ar ierasto likumdošanas procedūru. To pieņemšana būs pakāpeniska – dabas atjaunošanas nosacījumi jāīsteno līdz 2030. gadam, bet pesticīdu samazināšanas mērķi līdz 2050. gadam.
Latvijas Dabas fonds pauž dziļu un patiesu gandarījumu par šiem likumu priekšlikumiem un norāda: “Dabas atjaunošanas likums un pesticīdu samazināšanas mērķi iezīmē reālu un patiesu izmaiņu un virzību uz planētas apdzīvojamības saglabāšanu. Tai ir jābūt arī izmaiņai mūsu domāšanā visos līmeņos. Mums ir prieks, ka ES politikas veidotājiem, salīdzinot ar Latvijas politiķiem, ir daudz skaidrāka vīzija, lielāka apņēmība un stiprāks mugurkauls atteikties no ierastajiem ceļiem un skaidri iezīmēt, kas jādara, lai mēs varētu turpināt dzīvot uz šīs planētas. Dabas atjaunošanas likums sāk savu ceļu uz īstenošanu dienu pēc tam, kad Latvijā tika pieņemts kārtējais tuvredzīgais lēmums par mežu izciršanas regulējuma maiņu”
Foto: pixabay.com
Konteksts
Dabas atjaunošanas likuma priekšlikums ir izšķirīgi būtisks, lai izvairītos no ekosistēmu sabrukuma un novērstu klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas sliktākās ietekmes. Atjaunot ES mitrzemes, upes, mežus, zālājus, jūras ekosistēmas, pilsētvidi un sugas, kas tur mājo, ir svarīga un efektīva investīcija mūsu pārtikas drošībā, noturībā pret klimata pārmaiņām, veselībā un labklājībā. Jaunie noteikumi par ķīmiskajiem pesticīdiem samazinās ES pārtikas sistēmas ietekmi uz vidi, aizsargās pilsoņu un lauksaimnieku veselību un labklājību, kā arī palīdzēs mazināt ekonomiskos zaudējumus, ko jau tagad piedzīvojam augsnes degradācijas un apputeksnētāju zuduma dēļ.
