2020. gada 9. novembrī Latvijas Dabas fonda pārstāvji piedalījās Eiropas Vides biroja (European Environmental Bureau, EEB) ikgadējā augsta līmeņa konferencē, kuras tēma šogad bija “No Pandēmijas pelniem uz vēl zaļāku Zaļo Kursu: Kā nodrošināt Eiropas vadošo lomu vides politikā”. Pasākums notika tiešsaistē, izmantojot virkni auditorijas iesaistes rīku, piemēram, tiešsaistes aptauju platformas, lai nodrošinātu interakciju ar klausītājiem. Pilna konferences programma un ieraksts ir pieejami šeit.
Īsumā ieskicējot galvenās atziņas, spilgti izceļas divas uzrunas. Keita Ravorta (Kate Raworth) no Oksfordas Universitātes savā ievadrunā uzsvēra to, cik nozīmīgi ir šī brīža lēmumi Eiropas videi un cilvēku labbūtībai. Pamatoti norādot, ka bezgalīga ekonomikas izaugsme nav iespējama, viņa aicināja pārskatīt pamatprincipus tam, kā mēs vērtējam ekonomiku un izaugsmi. Viņa uzskata, ka ir iespējams savietot cilvēku vajadzības ar planētas kapacitātes robežu ievērošanu un ka Eiropas Zaļais kurss varētu būt pirmais solis šajā virzienā.
Eiropas Zaļais Kurss ir būtisks signāls tam, ka Eiropa redz ceļu, kuru jāiet, bet tuvākajos gados taps skaidrs, vai izdosies veikt būtiskas transformatīvas pārmaiņas gan mūsu ekonomikā, gan politikā, kuru īstenošanai Eiropai būs nepieciešama, pēc Keitas Ravortas vārdiem, “gan fenomenāla pazemība, gan līdz šim nepieredzēta ambiciozitāte”.
Kā piemēru tam, cik izšķiroši ir tuvākie gadi un politiķu pieņemtie lēmumi, Keita Ravorta minēja ES stratēģiju “No Lauka līdz Galdam” un Lauku attīstības politiku, kura, par spīti progresīvajiem uzstādījumiem “No Lauka līdz Galdam” stratēģijā, šobrīd tiek apdraudēta no noteiktu interešu grupu lobija, kas pretojas pārmaiņām un vēlas saglabāt LAP bez izmaiņām, neraugoties uz tās negatīvo ietekmi uz vidi.
Jautāta par piemēriem tam, kā apvienojama gan sabiedrības labbūtība un vides intereses, gan ekonomiskā izaugsme, Keita Ravorta minēja energoefektivitātes uzlabošanu, kas dod labumu gan videi, gan ekonomikai, kā arī aprites ekonomikas ieviešanu, tādējādi sekmējot vietējo darba vietu pieejamību.
Otra ievērības cienīgā uzstāšanās bija EEB ģenerālsekretāra Džeremija Veita (Jeremy Wates) saruna ar Eiropas Vides komisāru Virgīniju Sinkēviču (Virginius Sinkevičius), kura, neraugoties uz sākotnējām savienojuma problēmām, izvērsās informatīva un spraiga.
Vides komisārs ieskicēja galvenos sasniegumus un izaicinājumus ES vides politikā pirmā Eiropas Zaļā Kursa ieviešanas gadā un uzsvēra ES dalībvalstu lielo lomu ES vides politikas ieviešanā, plānojot investīcijas. Viņš informēja klātesošos arī par to, ka EK cieši sekos līdzi dalībvalstu politikas plānošanas procesam attiecībā uz ekonomikas atveseļošanas plāniem pēc COVID krīzes, nepieļaujot to, ka sabiedriskie līdzekļi tiek izmantoti pret sabiedrības interesēm un neatbalsta ES Zaļo Kursu.
Nozīmīga sarunas daļa tika veltīta Kopējai Lauksaimniecības politikai (KLP) un jaunās stratēģijas izstrādes procesam no 2021. līdz 2027. gadam. Vides komisārs norādīja uz to, ka šī brīža KLP priekšlikums un Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes pozīcijas par to ir tikai sākums sarunām par nākotnes KLP, un EK pastāvēs uz tādu KLP, kas samazina lauksaimniecības negatīvo ietekmi un atbalsta visus zemniekus un pārtikas drošību Eiropas Savienībā. Viņš uzsvēra arī nacionālo KLP Stratēģisko plānu nozīmi un dalībvalstu atbildību Zaļā Kursa ieviešanā.
Sarunā tika apspriestas arī izmaiņas sabiedrības pieejai tiesu sistēmai, uzsverot pozitīvas izmaiņas, kas paplašina sabiedrības iespējas, saistībā ar Arhusas konvenciju (Aarhus Convention).
EEB konferences "No Pandēmijas pelniem uz vēl zaļāku Zaļo Kursu: Kā nodrošināt Eiropas vadošo lomu vides politikā” pilna programma un ieraksts atrodami konferences mājaslapā.
Eiropas Vides biroja mājaslapa pieejama šeit.
Dalība konferencē un raksta tapšana norisinājās Latvijas Dabas fonda projekta Zaļais Barometrs ietvarā. Latvijas Dabas fonda projekts Zaļais Barometrs iespējams, pateicoties Aktīvo iedzīvotāju fondam. Aktīvo iedzīvotāju fonds ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu programma, kuras darbībai finansējums piešķirts 15 Eiropas valstīs. Projektu Zaļais Barometrs finansiāli atbalsta Norvēģija, Islande un Lihtenšteina. EEZ un Norvēģijas granta apjoms ir 104 800 Eiro. Par projekta Zaļais Barometrs saturu atbild Latvijas Dabas fonds.
Plašāka informācija par Aktīvo iedzīvotāju fondu pieejama šeit.
