Šī gada ainavu tūres, kas bija veltītas Latvijas Dabas fonda gada dzīvotnes – pilsētas – tēmai, noslēdzās oktobrī, izzinot dabas bagātības, kas slēpjas Rīgā, Bieriņos gar Mārupīti.
Bieriņi ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas–Jelgavas dzelzceļa līniju. Tā ir bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp tagadējo Mārupi, Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. gadā pievienota Rīgas pilsētai.
Pārgājienā arhitektes, pilsētplānotājas un vietējās iedzīvotājas Māras Kalvānes vadībā iepazinām Mārupītes ielejas ainavu, dabu un apkārtnes teritorijas, vēsturisko apbūvi un kultūras vietas – I.Rankas skulptūru dārzu, Bieriņu un Budas muižas u.c., klausījāmies leģendās, stāstos un atmiņās.
20.gs. 70. gados radās ideja par plašāka tēlniecības centra un skulptūru parka izveidi. Projektā bija paredzēts iesaistīt arī parka teritorijā esošās tēlnieku mājas – darbnīcas, kur apmeklētāji varētu iepazīties ar tēlniecības darba tapšanu, akmens apstrādes paņēmieniem. Toreizējās varas institūcijas sniedza šai idejai atbalstu. Šī darbošanās vēlme guva konkrētu virzību, kad Indulis Ranka, 1970. gadā saņēma zemes gabalu Mārupītes apkārtnē un uzcēlis tur māju, sāka kalt pagalmā savus akmeņus un 1975. gada septembrī pie savas mājas Amulas ielā iedibināja pastāvīgu ekspozīciju ar nosaukumu “Ulamulla”.
Tas bija pirmsākums savdabīgam brīvdabas parka modelim ar trim svarīgām sastāvdaļām: tēlnieka darbnīcu, akmeņu kalšanas laukumu un skulptūru ekspozīciju. Šajā apkārtnē 70. gadu otrajā pusē apmētās un māju – darbnīcu uzbūvēja arī Ojārs Feldbergs, nedaudz vēlāk Ligita Ulmane, Ojārs Breģis, Pārsla Zaļkalne, vēlāk arī Jānis Nagliņš. Apmēram 12 gadu ilgā laikposmā no 1978. gada līdz 1990. gadam tēlnieku aktīvā un mērķtiecīgā darbošanās Mārupītes apkārtnē izpaudās vairākos virzienos.
90. gadu pārmaiņas valstī pārtrauca Tēlnieku parka projekta realizāciju, Mākslas dienas beidzās, īpašnieki un viņu mantinieki sāka dalīt atgūto zemes mantojumu, Mārupīte atkal sāka aizaugt ar krūmiem.
Mārupīte ir neliela upīte, Daugavas kreisā pieteka Rīgā un Mārupes novadā. Sākas Medema purvā starp Stūnīšiem un Tīraini. Augštecē upes gultne iztaisnota un savāc apkārtējo purvu un lauku ūdeņus. Pie Petriņciema upe pagriežas uz austrumiem un pa izteiktu ieleju šķērso kāpu grēdu. Bieriņos upes krastos izveidots Mārupītes meža parks, šeit pievienojas labā krasta pieteka Bieriņgrāvis (saukta arī par Melnupīti). Mārupīte ir vienīgā mazā upīte Rīgas pilsētā, kas saglabājusi savu dabisko tecējumu un ieleju. Tā ir tipiska pilsētas upe, kas savā ceļā uz grīvu savāc apkārtējo rūpniecisko teritoriju un privātās apbūves notekūdeņus, kas būtiski pasliktina arī upes ekoloģisko kvalitāti. Daļa no piesārņojuma paliek mākslīgi radītajā uzpludinājumā, Māras dīķī, kur var novērot sevišķi augstas piesārņojuma koncentrācijas.
Vidustecē, plūstot gar Mārupītes dabas taku, Mārupīte ir salīdzinoši dabiska, bet virzienā uz grīvu, Uzvaras parka apkārtnē, tā ievērojami izmainās un kļūst par taisnu grāvi, kur vietām mēģina iekārtoties arī bebri. Upes apkārtnē ir maz zaļo krūmu un koku, tāpēc vasarā var novērot, ka upes ūdens virsma pilnībā paslēpusies zem ūdensziediem un citiem ūdensaugiem.
Ar Bieriņmuižas pēdējiem iemītniekiem saistās romantisks stāsts. XX gs. sākumā Bērenu fon Rautenfeldu ģimenes vienīgā atvase Heinrihs iemīlējies mātes kalponē Elizabetē Emīlijā Kuģenieks un nolēmis viņu apprecēt kādas augstdzimušas jaunkundzes vietā. Radinieki bijuši pret šādu lēmumu un, pasludinot Heinrihu par garīgi neveselu, aizsūtījuši puisi ārstēties. Tomēr par spīti radu pretestībai Heinrihs iemīļoto apprecējis. 2018. gada rudenī Bieriņu muižas senās ēkas, kas atradās sliktā stāvoklī, tika nojauktas. 2021.gadā, muižas ēkas vietā, uz pavisam neliela zemes gabala, uzcelta jauna daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka kā vēsturiskās ēkas replika, kas vizuāli un pēc apjoma atdarina vēsturisko Bieriņmuižas ēku, lai gan no vēsturiskā muižas parka un apbūves nekas vairs nav saglabājies. Tikai nostāsti un leģendas…
Mūsdienās Budas muižas būve skaistajā vietā rada senatnīgas elegances un izsmalcinātības iespaidu. Ēka atjaunota un pārbūvēta (t.sk. jauna piebūve) ap 2008. gadu.
Vietējais iedzīvotājs, biologs un putnu gids Arnis Zacmanis, kā arī ornitoloģe Ilze Priedniece, projekta “LIFE GoodWater IP” koordinatore Latvijas Dabas fondā novēroja, ka pārgājiena diena bija šim laikam raksturīga, samērā pelēka, mazaktīva, kad daļa putnu jau devušies uz ziemošanas vietām. Savukārt daudzi atlikušie siltā laika un barības pieejamības dēļ izklīduši pa plašo apkārtni, nevis koncentrējušies vietās, kur labāk baroties ziemā, un tāpēc bija grūtāk atrodami. Un tomēr, putni labi vērojami arī šādā laikā, tikai vajadzīga pacietība un vērība. Ekskursijas sākumā vārnu ”eskorta” pavadībā aizlidoja vistu vanags – vietējais spārnotais iedzīvotājs, kurš pilsētu nepametīs arī ziemā. Bija dzirdami tāli ķivuļu bariņi, kuri ziemā bieži uzturas melnalkšņos gar Mārupīti. Pāris reizes, kā vasarā, pat iedziedājās viens no Latvijas mazākajiem putniem – paceplītis, kuram savam augumam ir ļoti skaļa balss. Daži paceplīši paliks ziemot gar neaizsalstošo Mārupīti, kas ir izaicinoši kukaiņēdājam, kuram neder sēklu barība. Redzami zīlīšu bariņi – tās ziemā apvienojas bariņos un klaiņo barības meklējumos kopā. Apkārtni ziemā nepamet arī dzeņi – lai gan Bīriņos dzīvo trīs dzeņu sugas, šajā laikā tie ir klusi, un ekskursijas laikā vien pāris reizes bija attāli dzirdama kalšana un dzeņu balsis. Mazdārziņos uzturas parastākie iemītnieki – gan pilsētas, gan lauku zvirbuļi, kuriem sevišķi patīk biezi un dzeloņaini krūmi, kur drošāk uzturēties. Pa lapām rušinājās rūdīti ziemotāji melnie meža strazdi, brīžam gaisā bija dzirdami un redzami vārnveidīgie putni – vārnas, kovārņi un kraukļi, no kuriem daļa paliks ziemot, daļa jau ziemas ceļojumā uz Rietumeiropu.
Tūrē uzzinājām, ka no Bieriņiem nāk ievērojami mākslinieki, rakstnieki, dzejnieki. Rakstnieks, aktieris Rutku Tēvs (īstajā vārdā Arveds Mihelsons); gleznotājs Leo Kokle; tēlnieki - Kārlis Zemdega, Ojārs Feldbergs, Indulis Ranka, Jānis Nagliņš, Igors Dobičins, Ansis Dobičins; režisors un aktieris Pēteris Lūcis; rakstnieki - Dagnija Zigmonte, Lelde Stumbre, Jānis Liepiņš, Alberts Bels u.c.
Tūres noslēgumā Bieriņu Ozolplacī muzicēja duets Granduo, ko veido divi profesionāli mūziķi - Arvīds Keinis (vokāls, taustiņi) un Pēteris Ozoliņš (čells). Duets izpildīja pasaules mūzikas klasiku un orģinālmūziku, ietērpjot to savā improvizācijas un skaņu krāsu virpulī. Tūres dalībniekus ar siltu zupu un dzērienu cienāja “Tēriņu 55 republika”.
Iešanu Ainavu tūrēs finansiāli atbalsta projekts “LIFE GoodWater IP”.
