Eiropas Savienības dalībvalstīs turpinās Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna (KLP SP) projekta apspriešana, kas noteiks lauksaimniecības virzību un attīstību no 2023. līdz 2027. gadam. Tas ir ļoti nozīmīgs process Eiropas un arī Latvijas nākotnei – gan videi, dabai, gan pārtikas drošībai un lauksaimniecības ilgtspējai. Latvijas Dabas fonds jau vairākkārt norādījis, ka Latvijas Zemkopības ministrijas piedāvājums ir ar būtiskiem trūkumiem, nav atbilstošs vides mērķu sasniegšanai, turklāt tā saskaņošana notiek samērā lielā slepenībā, neievērojot labas pārvaldības principus. Savas bažas LDF paudis gan piedaloties publiskās sanāksmēs, gan rakstot oficiālas vēstules Zemkopības ministrijai un Eiropas Komisijai.
7. aprīlī Eiropas Komisija (EK) nosūtīja Latvijai savus komentārus par Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto projektu. Tajos norādīts, ka plānā konstatētās vajadzības un trūkumi attiecībā uz vides jautājumiem netiek pienācīgi atspoguļoti Latvijas puses izvēlētajās rīcībās. EK arī nepiekrīt ZM atbildes vēstulē paustajam, ka izvēlēti visatbilstošākie pasākumi vides mērķu sasniegšanai un nav nepieciešami būtiski plāna uzlabojumi, vien labāki skaidrojumi un atsevišķi precizējumi.
Latvijas Dabas fonds (LDF) pievienojas EK kritiskajam vērtējumam, kā arī vēlas norādīt uz trūkumiem plāna apspriešanas procesā, neievērojot labas pārvaldības principus. Tā, piemēram, ZM neatbildēja uz Vides konsultatīvās padomes lūgto iespēju laicīgi iepazīties ar EK komentāriem. Vides organizācijas ar EK vēstuli varēja iepazīties tikai 12. maijā, kad gan EK komentāri, gan ZM atbildes vēstule uz tiem tika publicēta EK mājaslapā, kur atrodama informācija arī par EK komentāriem citu valstu KLP SP. LDF izsaka nožēlu par ZM nevēlēšanos sadarboties un rīkoties pēc labas pārvaldības principiem, kā to darīja citas Eiropas Savienības valstis, kuras EK komentārus publiskoja tūlīt pēc to saņemšanas.
LDF pagājušā gada novembrī nosūtīja vēstuli EK, kurā lūdza pievērst uzmanību nepietiekamam atbalstam par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mežos un nepilnībām atbalstā par zālāju biotopu apsaimniekošanu. EK ir sadzirdējusi LDF bažas un attiecībā uz kompensācijām Natura 2000 mežiem savā atzinumā aicina Latvijas pusi skaidrot “vai un kā Natura 2000 maksājumi mežos tiks risināti pēc 2025. gada, ņemot vērā, ka Plānā finansējums paredzēts tikai trīs gadus un vai ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšanai tiek plānoti citi finansējuma avoti”, kā arī “Latvija ir aicināta veikt atbalsta līmeņa aprēķinus, ņemot vērā pašreizējo situāciju (nevis 2013. gada datus), kā arī koriģēt atbalsta līmeņus”. Saistībā ar zālāju biotopu apsaimniekošanu EK aicina Latviju noteikt ambiciozākus mērķus zālāju biotopu apsaimniekošanai: “Ņemot vērā to, ka gandrīz visi 12 Latvijā sastopamie zālāju biotopi ir nelabvēlīgā/sliktā (U2) saglabāšanās stāvoklī, šīs intervences plānotais pārklājums (53 350 ha 2027. gadā) būtu jāpalielina”. Tāpat Latvija tiek aicināta apsvērt lielāku vērienu atbalsta pasākumam “Bioloģiski vērtīgu zālāju atjaunošana”.
Attiecībā uz bioloģisko daudzveidību EK aicina Zemkopības ministriju skaidrot zemās mērķa vērtības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, kā arī pārskatīt mērķa vērtības vairākiem rādītājiem, piemēram, dzīvotņu un sugu saglabāšanai, investīcijām, kas saistītas ar bioloģisko daudzveidību, un ainavas elementu saglabāšanai.
Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, Komisija mudina Latviju apsvērt tādus atbalsta pasākumus, kas palīdzēs samazināt atkarību no fosilā kurināmā un citām ārējām izejvielām, lai saglabātu ilglaicīgu ražošanas jaudu un saimniecību dzīvotspēju.
Tāpat Latvija tiek lūgta labāk ņemt vērā Prioritāro rīcību programmu Natura 2000 tīklam Latvijā un labāk saskaņot ierosinātos atbalsta pasākumus ar to. Ņemot vērā konstatētās vajadzības un trūkumus, Latvija tiek aicināta izvirzīt augstāku ambīciju līmeni attiecībā uz vides jautājumu risināšanu, tostarp, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Latvijas Dabas fonds atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija pamanījusi būtiskākās nepilnības saistībā ar Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna pasākumiem vides jomā un sagaida, ka Zemkopības ministrija veiks nepieciešamos uzlabojumus. LDF ar nožēlu atzīmē to, ka vides organizācijas un eksperti netika iesaistīti EK komentāru izvērtēšanā un plāna uzlabošanā.
