Projektu “Pilsētas pļavas” Latvijas Dabas fonds uzsāka pērn, kad sadarbībā ar apkaimju biedrībām Rīgā izvēlējās 20 teritorijas, kurās ar iedzīvotāju palīdzību ieviest dabisko pļavu augus, veidojot bioloģiski daudzveidīgas un skaistas dabas saliņas urbānajā vidē. Šogad šīm teritorijām pievienojas vēl desmit jaunas. Pilsētas pļavas tiek veidotas, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības klātbūtni pilsētvidē, tostarp tādās Rīgas apkaimēs, kur ir lielāka apbūves intensitāte un mazāk zaļo teritoriju.
Rīgas dome trešdien, 18. maijā, akceptēja kārtību, kādā turpmāk kopjams zāliens projekta teritorijās galvaspilsētā, līdz ar to arī apstiprināja jaunās pilsētas pļavu teritorijas.
Pārāk bieža zālienu pļaušana samazina savvaļas augu daudzveidību, jo liela daļa sugu ziedēšanas un sēklu nogatavināšanas periodā pārsniedz 20 cm augstumu. Pieņemtajos noteikumos paredzēts, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai faktiskais valdītājs nodrošina minētājās teritorijās zāliena nopļaušanu un zāles savākšanu ikgadēji līdz 31. maijam un otru reizi līdz 15. septembrim, kā arī zāliena nopļaušanu līdz 20 cm gar gājēju celiņiem gar gājēju celiņiem, iestaigātām takām, gājēju ietvēm un laukumiem, publiskā lietošanā esošām piebrauktuvēm, piebraucamajiem ceļiem, autostāvvietām divu metru platumā.
Tas dos skaisti ziedošas pļavas Rīgai, kā arī veidos bioloģiskās daudzveidības “saliņas” pilsētvidē gan augu sugām, gan arī kukaiņiem, kas kļūst arvien būtiskāk dabas daudzveidības saglabāšanai kopumā.
Pagājušajā gadā izvēlētās teritorijas tika tehniski sagatavotas, pateicoties pašvaldības uzņēmumam “Rīgas meži”, kas veica pļaušanas darbus ar zāles savākšanu un augsnes ecēšanu, pēc tam šeit notika apkaimju biedrību talkas, kuru laikā zālāji tika nogrābti un apsēti ar Latvijas Dabas fonda ievāktajām Latvijas savvaļas augu sēklām. Šogad tiks turpināta šo pagājušā gada teritoriju apsaimniekošana un augu sastāva monitorings, kā arī desmit jauno teritoriju sagatavošana sēklu sēšanai un sēklu sēšanas talkas.
Kā stāsta projekta “Pilsētas pļavas” vadītāja Latvijas Dabas fondā Rūta Sniedze-Kretalova, šobrīd veģetācija pagājušajā gadā izveidotajās projekta “Pilsētas pļavas” teritorijās ir zemāka un skrajāka nekā citos pilsētas zālājos. Vēlais, aukstais un sausais pavasaris ir aizkavējis zāles augšanu. Iepriecina tas, ka gandrīz visās teritorijās ir sadīguši zvaguļi. Šie ir vieni no pirmajiem dīgstošajiem pļavu augiem. Zvaguļus dēvē par “pļavu veidotājiem”, jo tie samazina graudzāļu (kamolzāles, vārpatas, u.c.) un tauriņziežu dzīvotspēju, tādejādi “atbrīvojot” vietu citiem krāsainākiem ziedošiem augiem.
Lielas pārmaiņas projekta teritorijās gan joprojām nebūs manāmas, jo pļavas ir ekosistēmas, kas attīstās lēni. Lielākā daļa sēto augu - pīpenes (margrietiņas), pēterenes, dzelzenes, gaiļbiksītes u.c. pirmajā gadā pēc uzdīgšanas nezied, jo tām jāattīsta spēcīga sakņu sistēma, lai varētu sākt ziedēt. Vēl citi augi dīgt sāk pēc tam, kad zemē pavadījuši vairākus gadus. Tāpēc esam pacietīgi un saprotoši, ja pirmajā gadā joprojām redzam to, ko esam paraduši redzēt - lokaugļu zvērenes, plikstiņus, panātres, šaurlapu ceļtekas. Katra no teritorijām ir nedaudz citāda, katrā no tām sētas nedaudz citas sugas, ņemot vērā ekoloģiskos apstākļus - noēnojumu, augsnes auglību un struktūru, mitruma apstākļus. Tāpēc atšķiras arī apsaimniekošanas režīms tajās.
Pērn pļavas tika veidotas Liedes ielā 26B, starp Tēriņu ielu un Ārlavas ielu, A. Deglava ielā starp G. Astras un Ilūkstes ielu, skvērā starp Kr. Valdemāra ielu un Šarlotes ielu, skvērā pie Miera ielas un Klusās ielas, Garajā ielā 18, Cementa ielā, pie Eksporta ielas, posmā no Vašingtona laukuma līdz iebrauktuvei uz Andrejostu, pie autobusu galapunkta Kundziņsalā, pie Rīgas 45. vidusskolas, pie Čiekurkalna 1. šķērslīnijas 16, starp Elvīras ielu un Georga ielu, gar Juglas promenādi, skvērā pie Dzirciema ielas un Buļļu ielas satiksmes rotācijas apļa, Zāģeru ielas skvērā, starp Lielupes ielu un Lemešu ielu, Vašingtona laukumā, biedrības “Free Riga” teritorijā pie Viskaļu ielas, kā arī Rīgas Zoodārzā un Botāniskajā dārzā.
Šogad pļavas būs arī Ēbelmuižas parkā pie Zaļenieku ielas, Uzvaras parkā pie Aleksandra Grīna bulvāra, Lielvārdes ielā 140, Ķengaraga promenādē - Rumbas ielā, 11. novembra krastmalā pie Akmens tilta, pie Dzirciema ielas 27, Ezermalas ielā 12, pie Kurzemes prospekta 3, pie Jūrmalas gatves 5A un pie Rusova ielas 24.
Projekts “Pilsētas pļavas” īstenots sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fonda finansēto projektu “Dabas interešu aizstāvība Latvijas Dabas fonda darbības ietvaros” un projektu “GrassLIFE”, kura mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības prioritāro zālāju aizsardzības statusu Latvijā un padarīt efektīvāku to apsaimniekošanu. Projektu īsteno Latvijas Dabas fonds, Rīgas Dome, kā arī Rīgas apkaimju biedrības.
