Kas notiek Latvijas Dabas fonda tiešraidēs?

12.06.2019

Kas noticis Latvijas Dabas fonda dabas tiešraidēs maijā un jūnijā?

Kā uzzinājām Pusnakts šova ar Jāni Skuteli sezonas noslēguma raidījumā, putnu ligzdas skatās arī Skutelis un grupa Instrumenti, pat tad, ja tur nekas nenotiek. Bet kas tad ir noticis pēdējā mēneša laikā ligzdās un zem ūdens?

Durbes jūras ērgļi aug griezdamies

Durbes jūras ērgļi Raimis un Milda veiksmīgi audzina savus mazuļus, kuriem skatītāji devuši vārdus Riks un Mika – ko (gadījumā, ja to dzimumu kādreiz izdosies noskaidrot) pēc vajadzības varēs arī pārvērst, piemēram, Miks un Rika.
Jaunie ērgļi ir jau krietni paaugušies, tie pamazām iegūst īsto spalvu tērpu un gatavojas pirmajam lidojumam. Barības nodrošinājums kopumā ir labs, ligzdā regulāri var redzēt zivis, kuras arī tūlīt pat tiek notiesātas.

Jūras ērgļu jaunie putni savā pirmajā lidojumā dodas aptuveni 80 dienu vecumā, šo notikumu varam gaidīt jūlija pirmās dekādes beigās. 

Mazie ērgļi – gaidām šķildienas!

Mazie ērgļi iepriecināja, 7. maijā izdējot olu ligzdā bērzā, un 8. maijā ligzdā eglē. Bērza ligzdas saimnieki tikuši pie vārdiem Laura un Rūdis, bet egles ligzdas pāri skatītāji nodēvējuši par Annu un Andri. Abās ligzdās notiek perēšana, tās ilgums ir līdz 40 dienām, līdz ar to jauno putnu šķilšanos varam gaidīt jūnija vidū. Perē galvenokārt mātīte, taču tēviņi ik pa laikam arī piedalās perēšanā, lai palaistu partneri izlocīt spārnus. Mazie ērgļi šajās ligzdās barojas galvenokārt ar sīkajiem grauzējiem –  tēviņi nes mātītēm strupastes, ir manīti arī putnu mazuļi un vardes. Ēšanas brīdis ir ļoti īss, jo mazais ērglis laupījumu norij veselu. Putnu tiešraižu skatītāji arī piedalās mazo ērgļu izpētē, veicot barības piegāžu uzskaiti Dabasdati.lv forumā.

Nēģi iznārstojuši

Intensīva nēģu nārstošana Raķupē sākās no 8. maija, varējām vērot nēģu darbības tuvākos un tālākos plānos – pārvietojot akmentiņus, tika veidotas nārsta ligzdas – iedobes gruntī. Katra mātīte iznērš vairākus desmitus tūkstošu ikru, kas pēc tam attīstās aptuveni vienu līdz divas nedēļas. Pēc izšķilšanās kāpuri sākumā ir mazkustīgi, bet pēc tam ierokas gruntī. Upē jaunie nēģi pavada 3-6 gadus, līdz kļūst pieauguši un migrē uz jūru. Līdzās nēģiem kameras priekšā ir parādījušies arī daudzi citi zemūdens iemītnieki: gan dažādas zivis – raudas, asari, strauta forele, mailītes, bārdainais akmeņgrauzis, gan citi dzīvnieki – te manīts arī ūdrs un melnais stārķis. 

Citas kameras

Melnais stārķis Kaupo savu ģimenes dzīvei iekārtoto, bet tukšu palikušo ligzdu, regulāri apciemo un labprāt tajā uzturas, taču šovasar viņam jābauda vecpuiša dzīve, jākrāj spēki veiksmīgam pārlidojumam uz ziemošanas vietām un jāgatavojas nākamajai ligzdošanas sezonai. Pēdējā laikā ligzdā viņam piebiedrojusies kāda stārķu dāma, ar kuru kopā tiek pavadīts laiks, čubinātas spalvas un ieturētas maltītes. 

Zivjērglis Teo, kuru daudzi iemīļojuši viņa izteiksmīgās uzvedības dēļ, neskatoties uz dažādiem mēģinājumiem izveidot attiecības un rūpīgu ligzdas iekārtošanu, šogad arī ir palicis bez ģimenes pieauguma. Ligzdu gan regulāri apciemo zivjērgļu mātīte ar gredzenu V28, kurai vērotāji devuši vārdu Vita, ar kuru Teo dala maltītes, taču ģimenes uzsākšanai šī partnere ir bijusi par jaunu.

Ūpis ligzdā reti, bet parādās, savukārt vistu vanaga ligzda tehnisku iemeslu dēļ vairs tiešraidē nav redzama – ligzda šogad bija neapdzīvota, taču maijā tajā manīts gredzenots vistu vanags.

Foto no Dabasdati.lv foruma