| Projekta pase | |
| Projekta norises laiks | 1.09.2023. - 31.08.2028. |
| Izpildītājs | Latvijas Dabas fonds |
| Partneri | Biedrība “Baltijas krasti” |
| Finansētāji | ES LIFE programma, Valsts reģionālās attīstības aģentūra |
| Norises vieta | Latvija |
| Projekta vadītājs | Laura Zvingule |
| Projekta koordinators | Laura Zvingule |
| Kontaktinformācija | |
| Telefons | +371 67830999 |
| E-pasts | E-pasts: |
| Adrese | Blaumaņa iela 32-8, Rīga LV - 1007 |
| Mājas lapa | Mājas lapa: |
Projekta LIFE UpcyclingGrass vispārējais mērķis ir izstrādāt, pārbaudīt un demonstrēt dažādas novatoriskas tehnoloģiskas pieejas klimatam labvēlīgai zālāju apsaimniekošanai un zālāju biomasas apritīgai izmantošanai, ilgtspējīgu un ekonomiski konkurētspējīgu lauksaimniecības produktu ražošanai un izmantošanai dārzkopībā un mežsaimniecībā.
Projekta LIFE UpcyclingGrass mērķi:
• Aizstāt esošos produktus, kas ražoti no neatjaunīgajiem resursiem (piemēram, kūdras), kas saistīti ar augstu dzīves cikla emisiju līmeni;
• Novērtēt projektā ieviestās apritīgās zālāju apsaimniekošanas pieejas ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanas mērķiem, bioloģisko daudzveidību un vietējo ekonomiku;
• Izveidot stimulos balstītu mehānismu, lai mudinātu atsevišķus dalībniekus piemērot klimatam labvēlīgas lauksaimniecības praksi un veicinātu tās integrāciju Kopējā lauksaimniecības politikā pēc 2027. gada.
1. Īstenot klimata pārmaiņu mazinošus pasākumus lauksaimniecības sektorā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai Latvijā, tādējādi veicinot LIFE Klimata apakšprogrammas konkrēto mērķu sasniegšanu;
2. Ilgtspējīgi apsaimniekot zālājus ar zemu ekonomisko, bet augstu dabas vērtību, lai atkal iekļautu pamestos zālājus ražošanas ciklā, tādējādi nodrošinot galveno biomasas avotu inovatīvu lauksaimniecības produktu ražošanai;
3. Samazināt klimata pārmaiņu radīto risku lauksaimniecības sektorā, kā arī lauksaimniecības sektora negatīvās ietekmes uz vidi, integrējot pārbaudītas un zinātniski pierādītas tehnoloģijas un uzņēmējdarbības modeļus zālāju apsaimniekošanai, vienlaikus palielinot zālāju spēju uzglabāt un piesaistīt oglekli un nodrošināt citas nozares ar atjaunojamiem un cirkulāri izmantojamiem bioloģiskas izcelsmes materiāliem;
4. Samazināt lauksaimniecības, mežsaimniecības un cita veida zemes izmantošanas kaitīgo ietekmi uz klimatu un vidi, aizstājot tādus produktus kā kūdra (ar augstu aprites cikla emisiju līmeni) ar atjaunīgajām alternatīvām. Pieejai jābūt ekonomiski efektīvai, nodrošinot vides ieguvumus, netraucējot valsts ekonomikas attīstību vai starptautisko konkurētspēju. Izstrādāt četrus jaunus produktus no siena, ko var ražot uz vietas un uzsākt to ražošanu projekta īstenošanas laikā un pēc tam: (1) stādu substrāts ar zālāju biomasu; (2) ātrais mēslojums no zāles biomasas (granulām) augsnes uzlabošanai; (3) augsnes mēslojums no granulu pakaišiem; (4) ar mikroorganismiem bagātināta lopbarība piena un gaļas lopiem;
5. Juridisku un praktisku ieteikumu līmenī izstrādāt klimata pārmaiņu mazinošu zemes un augsnes apsaimniekošanas pasākumu integrāciju politikas plānošanas dokumentos, lai veicinātu sadarbības un tīklošanās iespējas Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros, tā veicinot klimatam draudzīgu zemes apsaimniekošanas praksi, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ar oglekli bagāto augšņu aizsardzību un oglekļa piesaisti minerālaugsnēs;
6. Izstrādāt tiešus finansiālus un cita veida stimulus un atbalsta shēmas klimatam draudzīgas prakses ieviešanai un klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu veicināšanai atsevišķu zemes nozaru dalībnieku līmenī, tādējādi mudinot lauksaimniekus un mežsaimniekus rīkoties, lai sasniegtu ES klimata neitralitātes mērķus lauksaimniecības, mežsaimniecības un cita veida zemes izmantošanas sektorā;
7. Testēt jaunas monitoringa metodes siltumnīcefekta gāzu emisiju precīzai novērtēšanai zālājos, lai identificētu un demonstrētu inovatīvo klimata pārmaiņu mazinošo tehnoloģiju efektivitāti Baltijas jūras reģionā un ES. Mērķis ir nodrošināt, lai LIFE Apakšprogrammas ietvaros sasniegtos rezultātus varētu atkārtot, pārnest un mērogot, lai nodrošinātu labāku zālāju apsaimniekošanu;
8. Atbalstīt investīcijas bioekonomikas inovācijās un jaunu, biomasā balstītu produktu izstrādē, tostarp ražošanas efektivitātes paplašināšanā, jaunu uzņēmumu veidošanā, infrastruktūras attīstībā, zīmola veidošanas un mārketinga pasākumu uzlabošanā. Tas atbalstītu Latvijas bioekonomikas stratēģiju, veicinot efektīvāku pašlaik nepietiekami izmantoto zālāju izmantošanu kvalitatīvai dabisko produktu ražošanai, pievienotās vērtības paaugstināšanai, kā arī optimizējot zemes un augsnes apsaimniekošanu;
9. Veicināt partnerattiecības starp dažādām ieinteresēto personu grupām un galvenajiem nozares spēlētājiem, lai atbalstītu klimatam labvēlīgu zemes un augsnes apsaimniekošanas metožu plašāku ieviešanu lauksaimniecībā;
10. Palielināt ieinteresēto personu zināšanas par zālāju apritīgu un klimatam labvēlīgu apsaimniekošanas praksi. Šie centieni ietver novatoriskas izplatīšanas, izpratnes veidošanas un mācību iniciatīvas. Mērķis ir uzlabot ieinteresēto pušu izpratni par klimatam labvēlīgu zālāju apsaimniekošanas efektīvu pasākumu izstrādi, novērtēšanu, uzraudzību un ieviešanu, kā arī palielināt valsts un pašvaldības iestāžu spēju praktiski pielietot šīs zināšanas.
1. Lauksaimniecības zemēs tiek ieviesta ilgtspējīga un klimatam labvēlīga zālāju apsaimniekošanas prakse, tādējādi palielinot zemes un augsnes izmantošanas un apsaimniekošanas efektivitāti, lai samazinātu SEG emisijas;
2. Projekta īstenošanas laikā samazinātais CO2 emisiju apjoms, kas saistīts ar neatjaunīgo izejvielu aizstāšanu ar biomasu no bioloģiski vērtīgiem zālājiem un efektīvāku ražošanas tehnoloģiju ieviešanu, sasniegs 115 kt CO2 ekv. gadā LULUCF sektorā un rūpniecībā un enerģētikā;
3. Palielināts uztveramā un uzkrātā oglekļa daudzums izstrādāto produktu ražošanas rezultātā, daļēji aizstājot kūdru ar zālāju biomasu;
4. Precīzāks īstenoto augsnes un zemes apsaimniekošanas pasākumu klimata pārmaiņu mazināšanai ietekmes novērtējums, izmantojot izstrādātu un pārbaudītu metodoloģiju, lai veicinātu valsts mēroga SEG emisiju uzskaiti un aplēses;
5. Samazināta minerālmēslojuma izmantošana lauksaimniecības zemēs un barības vielu zudumi no mēslojuma lietošanas;
6. Palielināts šobrīd lauksaimniecībā neizmantoto zemju ražošanas apjoms, tās efektīvāk izmantojot;
7. Izstrādāti, pārbaudīti un vietējā un starptautiskajā tirgū laisti klajā vismaz četri jauni produkti no granulētas un sasmalcinātas biomasas kā mēslošanas līdzekļu un lauksaimniecības pārtikas piedevu izejvielas: (1) stādu substrāts ar zālāju biomasu; (2) ātrais mēslojums no zāles biomasas (granulām) augsnes uzlabošanai; (3) augsnes mēslojums no granulu pakaišiem; (4) ar mikroorganismiem bagātināta lopbarība piena un gaļas lopiem;
8. Izveidota un veicināta ieinteresēto pušu līdzdalība un iesaistīšanās visā produktu ražošanas ciklā;
9. Izstrādāts un ieinteresētajām pusēm kā tiešs stimulēšanas mehānisms atbalstīts priekšlikums par atbalstu klimatam labvēlīgai zālāju apsaimniekošanai;
10. Izstrādāti ieteikumi uz rezultātiem balstītiem atbalsta mehānismiem un veicināts institucionālais dialogs klimatam labvēlīgas zemes apsaimniekošanas prakses pārņemšanai politikas līmenī.
