Ikdienas rīcības – klimata dilemmas

16.06.2020

Kas ir klimatam draudzīgāk un ilgtspējīgāk? Dāvināt pļavu puķes vai veikalā iegādātus grieztos ziedus? Lietot papīra vai plastmasas maisiņu? Braukt ar kuģi vai lidot? Lasīt grāmatu vai sērfot internetā? Nav tik vienkārši izvēlēties, vai ne? Projekts Game On: neļausim klimata pārmaiņām uzvarēt! atgādina, ka katra mūsu ikdienas izvēle ir viens gājiens kopīgajā spēlē – cīņā ar klimata pārmaiņām – un var ietekmēt tās iznākumu.

Lai neradītu draudus nākamajām paaudzēm, klimatam draudzīgu ikdienas rīcību ieviešana un uzturēšana ir būtiska jau šodien. Taču mūsu aplūkotās ikdienas situācijas rāda, ka veikt klimatam draudzīgas izvēles nav nemaz tik vienkārši. Tie ir kompleksi lēmumi, kuri prasa iedziļināšanos, zināšanas un apzinātu pieeju. Ikdienas skrējienā tam ne vienmēr atrodas laiks, tāpēc mēs pateiksim priekšā!

Klimatam draudzīgu izvēļu veikšanas popularizēšana ir viens no Latvijas Dabas fonda īstenotā projekta Game On: Neļausim klimata pārmaiņām uzvarēt! mērķiem.

Mazgāt veļu ar Latvijā ražotu līdzekli vai Indijas ziepju riekstiem?

Jau gadsimtiem ilgi Nepālas un Indijas iedzīvotāju vidū iecienītākais veļas mazgāšanas līdzeklis ir Indijas ziepju rieksti, kurus var izmantot arī trauku un rotaslietu spodrināšanai. To izmantošana būs klimatam draudzīgāka izvēle nekā Latvijā ražots veļas mazgāšanas līdzeklis. Šādu saimniecības līdzekļu ražošanas process parasti ir energoietilpīgs, līdz ar to patērē vairāk fosilos resursus un rada emisijas. Ja vien ražotājs neizmanto energoefektīvus procesus un atjaunojamus energoresursus, Indijas riekstu iegāde būs ilgtspējīgāka arī pie nosacījuma, ka prece tiek ievesta no ārzemēm.  Tas ir tāpēc, ka transports, kas tiek izmantots produktu piegādei, parasti sastāda tikai kādus 10% no produkta klimata ietekmēm. Turklāt šī ir arī dabai draudzīgāka izvēle, jo nerada piesārņojumu ūdeņiem.

Ceļojums uz ārzemēm: lidot vai braukt ar kuģi?

Lai arī ceļošana pamazām atgriežas mūsu ikdienā, Latvijas Dabas fonds aicina: baudi Latvijas skaistumu, ejot pārgājienos, apmeklējot dabas takas un piedzīvojot Latvijas dabas bagātību. Taču gadījumā, ja plāno tālāku braucienu, tad iesakām pārvietoties ar, piemēram, kruīza kuģi. Tas izraisa desmitkārt mazāku piesārņojumu nekā gaisa transporta izmantošana. Kuģojot, uz vienu pasažieri kilometrā izdalās 0.018738 kg CO2, taču lidojot - 0.18078 kg. Alternatīva lidojumiem ir arī sauszemes transports, piemēram, autobuss, ar kuru ērti var nokļūt kaimiņvalstīs.

Aizstaigāt uz tuvējo lielveikalu vai ar velosipēdu braukt 10 kilometrus līdz beziepakojumu veikalam?

Braukšana ar velosipēdu uz veikalu ir divi vienā –  tas ir paša veselībai un labsajūtai, kā arī klimatam labvēlīgi! Iepirkšanās beziepakojumu veikalos ļauj samazināt sadzīves atkritumu daudzumu, kas arī nāk par labu videi un klimatam. Taču, ja uz beziepakojumu veikalu plāno doties ar mašīnu, tad gan nākas izvērtēt. Tādā gadījumā labāk ir iepirkties vietējā lielveikalā, kur var izvēlēties bioloģiskos produktus, kas ir audzēti, saudzējot un aizsargājot vides tīrību un dabas daudzveidību. Turklāt arī lielveikali arvien vairāk atbalsta iepakojuma samazināšanu: tajos kļūst iespējams iepirkties ar saviem traukiem un maisiņiem.

Papīra vai plastmasas maisiņi?

Vislabākā izvēle būs tāda maisiņa iegāde, kuru var lietot vairākkārtīgi. Plastmasas maisiņi vidē nesadalās (sadalās mikroplastmasā), un tos ir grūti pārstrādāt. Savukārt papīra maisiņu ražošanā tiek patērēti koksnes resursi, taču koku izciršana samazina mežu spēju piesaistīt CO2 un rada draudus bioloģiskai daudzveidībai.

Ūdens vārīšanai izmantot elektrisko tējkannu vai sildīt katliņā uz gāzes plīts?

Pašlaik Latvijā ir iespējams izvēlēties elektroenerģijas piegādātāju, un daži no tiem piedāvā no atjaunojamiem resursiem iegūtu elektrību. Tādā gadījumā ilgtspējīgāka izvēle ir elektriskās tējkannas izmantošana, nevis gāzes patēriņš.

Ziedu dilemma

Kad vēlies iepriecināt sevi vai otru ar skaistiem ziediem, dodies pļavā pēc madarām, sveķenēm, āboliņa un citām puķēm vai saplūc ceriņus, jasmīnus un pujenes dārzā! Tomēr, ja vēlies kādus citus ziedus, pārsvarā ir divas izvēles: tie būs ar lidmašīnu atvesti no Kenijas vai arī ar auto piegādāti no Nīderlandes. Kenijā ziedu audzēšanā parasti tiek izmantoti lieli pesticīdu un herbicīdu apjomi, kā arī ievērojams ūdens daudzums. Ķimikāliju lietošana negatīvi ietekmē veselību, galvenokārt jau plantāciju strādniekiem. Savukārt ziedu audzēšana siltumnīcās prasa lielu enerģijas, pārsvarā dabasgāzes patēriņu. Tāpēc, ja vien ievestie ziedi nav marķēti ar FairTrade zīmi, klimatam un videi draudzīgāk būs pašu saplūkts pušķis pļavā vai dārzā.

Grāmatas un prese interneta vietā!

Latvijas Dabas fonds atgādina, ka interneta lietošana arī rada ogļskābo gāzi – pastāvīgi to lietot palielina tavu klimata pēdu. Tāpēc klimatam draudzīgi būs ik pa laikam ņemt digitālas pauzes! Palūko, kādas sen nelasītas grāmatas atrodas plauktā vai arī kādā rītā ziņu ieguvei izvēlies drukātu avīzi!

Par projektu Game On

Projekts “GameON! Neļausim klimata pārmaiņām uzvarēt” (“Game on! Don’t let climate change end the game”) ir 10 partneru 8 Eiropas valstīs veidota iniciatīva jaunatnes aktivizēšanai cīņā ar klimata izmaiņu radītajiem draudiem cilvēces nākotnei. Latvijā projektu īsteno Latvijas Dabas fonds. Projektu līdzfinansē ES DEAR (Development Education and Awareness Raising (DEAR) programma.