Jaunumi

Zaļais Barometrs: Eiropas Vides biroja ikgadējā konferencē spriež par ES Zaļo Kursu un Eiropas prioritātēm vides aizsardzībā
2020. gada 9. novembrī Latvijas Dabas fonda pārstāvji piedalījās Eiropas Vides biroja (European Environmental Bureau, EEB) ikgadējā augsta līmeņa konferencē, kuras tēma šogad bija “No Pandēmijas pelniem uz vēl zaļāku Zaļo Kursu: Kā nodrošināt Eiropas vadošo lomu vides politikā”. Pasākums notika tiešsaistē, izmantojot virkni auditorijas iesaistes rīku, piemēram, tiešsaistes aptauju platformas, lai nodrošinātu interakciju ar klausītājiem. Pilna konferences programma un ieraksts ir pieejami šeit. Īsumā ieskicējot galvenās atziņas, spilgti izceļas divas uzrunas. Keita Ravorta (Kate Raworth) no Oksfordas Universitātes savā ievadrunā uzsvēra to, cik nozīmīgi ir šī brīža lēmumi Eiropas videi un cilvēku labbūtībai. Pamatoti norādot, ka bezgalīga...
11.11.2020
Kopējā lauksaimniecības politika: trieciens Zaļajam kursam?
Šodien, 10. novembrī, sākas Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Padomes (EP) un Eiropas Parlamenta (EP) trīspusējās sarunas par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu. Gan parlaments, gan padome par savu pozīciju saistībā ar reformu vienojās 20. oktobrī.  Vides organizācijas Latvijā un Eiropā paudušas skaidru viedokli, ka šo pozīciju uzskata par nepieņemamu un nesavienojamu ar Eiropas Savienības Zaļajā kursā nospraustajiem mērķiem. Eiropas Parlaments tikmēr pēc balsojuma paziņoja - reformētā KLP būs “videi nekaitīgāka, taisnīgāka un stabilāka”. Kā īsti ir un kāpēc ir jāceļ trauksme? 30. oktobrī virkne Eiropas vides nevalstisko organizāciju vērsās pie Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) ar...
10.11.2020
Zaļais barometrs: Eiropas Komisija turpina pārkāpumu procedūras par ES dabas aizsardzības likumdošanas neievērošanu; arī Latvija ir pārkāpēju sarakstā
Eiropas Komisija (EK) turpina pārkāpumu procedūras pret ES dalībvalstīm par to saistību neievērošanu attiecībā uz ES vides likumdošanu. Oktobra beigās EK turpināja metodisku darbu pie tā, lai panāktu to, ka ES dalībvalstis ievēro ES dabas aizsardzības prasības. EK uzsākusi divas jaunas procedūras (Malta un Rumānija), un turpinājusi divas iepriekš iesāktas lietas (Vācija un Kipra). https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/inf_20_1687 Oktobrī EK nosūtījusi divas oficiālās brīdinājuma vēstules par dabas likumdošanas neievērošanu: Maltai par nepietiekamu jūras Natura 2000 aizsargājamo teritoriju noteikšanu rifu un jūras alu aizsardzībai, savukārt Rumānijai par nepietiekamu sugu un biotopu aizsardzību dabas aizsardzības plānošanas...
09.11.2020
Latvijas Dabas fonds aicina jauniešus uz Dabas un klimata skolu
19. novembrī 14.00-15.00 Latvijas Dabas fonds ar nodarbību “Klimata pārmaiņas un bioloģiskā daudzveidība” atklās tiešsaistes Dabas un klimata skolu jauniešiem. Dabas un klimata skola būs starpdisciplināra tiešsaistes platforma, kurā līdzdarbosies eksperti un aktīvi jaunieši, kopīgi apgūstot padziļinātas zināšanas par klimata pārmaiņām, īpaši uzsverot to mijiedarbi ar dabas daudzveidību. Visa mācību gada garumā notiks tiešsaistes nodarbības, tiks sagatavotas video lekcijas, kā arī organizētas Dabas sarunas skolās, savukārt Dabas un klimata skolas mācību gads noslēgsies ar tiešsaistes Prāta spēlēm par klimatu. Visi izglītojošie materiāli tiek veidoti, balstoties mācību satura mācību priekšmetu programmu paraugos publicētajos tematos, lai tos...
06.11.2020
Dabas neredzamais devums mūsu dzīves nodrošināšanai
Dabas sniegtie pakalpojumi cilvēkam ir ļoti daudzveidīgi un apjomīgi, bet tos ļoti reti pietiekami novērtējam. Lietuvieši spēruši vienu soli tuvāk dabas sociālekonomiskās nozīmes vērtējumam, veicot pētījumu par Lietuvas “Natura 2000” vietu sniegto ieguvumu valstij. Tajā secināts, ka Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīkla “Natura 2000” sniegtais ieguvums Lietuvai mērāms 105 miljonos eiro gadā. Kā ziņo LETA, "Pētījuma rezultāti apliecina, ka sabiedrības ieguvumi no "Natura 2000" tīkla vairāk nekā divas reizes pārsniedz tiešās izmaksas, ko veido zemes īpašnieku zaudētie ieņēmumi saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ, kā arī paša tīkla uzturēšanas un uzraudzības izdevumi," norādījis Lietuvas Valsts Aizsargājamo...
05.11.2020
2020. gada putnu tiešraižu sezona – dramatiska un notikumiem bagāta
Šogad Latvijas Dabas fonda tiešraides skatītājiem visā pasaulē ļāva ielūkoties deviņās aizsargājamo putnu ligzdās, kā arī zemūdens pasaulē. Šajā sezonā tiešraidēm bija 4,2 miljoni skatījumu visā pasaulē – sākot no Latvijas līdz pat Taizemei. Vispopulārākās tiešraides statusu joprojām saglabā jūras ērgļu ligzda Durbē, bet visvairāk skatījumu piesaistīja tie brīži, kad ligzdās risinājās skatītājus satraucoši notikumi – no ligzdas tika izgrūsts jūras ērgļu mazulis, kas ir tiešraidēs retāk redzēta plēsīgo putnu dzīves daļa. Latvijas Dabas fonds jau devīto gadu piedāvā skatītājiem tiešraides no vairākām aizsargājamo putnu ligzdām, un, kā jau ierasts, ligzdošana nenotiek visās. Tā šogad ligzdošanas norises varējām vērot piecās no deviņām ligzdām...
04.11.2020
Cenu aptauja “Mehanizēta krūmu un koku celmu frēzēšana zālāju biotopu atjaunošanas teritorijās dabas parkā Kuja projekta LIFE13 NAT/LV/001078 “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" ietvaros
Latvijas Dabas fonds aicina piedalīties cenu aptaujā “Mehanizēta krūmu un koku celmu frēzēšana zālāju biotopu atjaunošanas teritorijās dabas parkā Kuja projekta LIFE13 NAT/LV/001078 “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" ietvaros(ID. Nr. AQPOM/ 2020-4). CENU APTAUJA NOSLĒGUSIES Lēmums par cenu aptaujas rezultātu Pieteikumu iesniegšanas termiņš un vieta: Līdz 12.11.2020 plkst. 17.00Latvijas Dabas fonds, Vīlandes iela 3-7, Rīga, LV-1010 pa pastu vai  elektroniski ldf@ldf.lv. Piedāvājumu vērtēšana: Piedāvājumu izvēles kritērijs ir zemākā cena par pakalpojumu bez PVN. Kontaktpersona:Maija Medne, zālāju atjaunošanas koordinatore maijamedne@gmail.comTālr.: + 371 6741537 Cenu aptaujas nolikums pieejams šeit.Pieteikums dalībai cenu...
30.10.2020
Latvijas Dabas fonds sāk kampaņu “Sveicieni no klimata pārmaiņām!”
Lai arī Latvijā pieaug izpratne par klimata pārmaiņu nopietnību – 42% iedzīvotāju uzskata, ka tā ir viena no nozīmīgākajām pasaules problēmām*, lielākajai daļai cilvēku joprojām ir grūti uztvert klimata pārmaiņas kā svarīgu problēmu, jo to ietekme uz ikdienas dzīvi Latvijā nav jūtama tik tiešā v​eidā kā citviet pasaulē. Tāpēc Latvijas Dabas fonda projekts “Game On: Neļausim klimata pārmaiņām uzvarēt!” kampaņā “Sveicieni no klimata pārmaiņām!” uzrunās Latvijas iedzīvotājus un īpaši jauniešus. Kampaņa iezīmēs notiekošās un prognozētās klimata pārmaiņas un to radītās sekas, kā arī aicinās rīkoties, lai klimata pārmaiņas mazinātu, kļūstot par Klimata vēstnešiem. Kampaņa arī popularizēs 13 vienkāršas darbības, kas saistās ar jauniešu ikdienas...
23.10.2020
Latvijas Dabas fonds un SIA “Rīgas meži” kopīgi veidos dabisko pļavu augu “saliņas” Rīgas parkos
Latvijas Dabas fonda projekts GrassLIFE un SIA “Rīgas meži” šodien ar nodomu protokolu vienojās par sadarbību dabisko pļavu augu ieviešanā Rīgas parkos, to simboliski atzīmējot ar pļavas kvadrātmetra iesēšanu Uzvaras parkā. Šī sadarbība turpina Latvijas Dabas fonda sākto dabisko pļavu atbalsta kustību “Iesēj savu kvadrātmetru!”, kurai līdzās daudziem Latvijas iedzīvotājiem nu pievienojas arī uzņēmumi un organizācijas. “Dabiskās pļavas un ganības ir izzūdoša dabas vērtība – šobrīd tās saglabājušās vien 0,7% Latvijas teritorijas. Tās ir unikālas ekosistēmas, kurās mājo izcila dabas daudzveidība, un to saglabāšanā aizvien svarīgākas kļūst apdzīvoto vietu zaļās teritorijas. Iesējot dabisko pļavu augus parkos, mēs palīdzam izplatīties to sēklām...
21.10.2020
Pāreja uz dabai draudzīgu lauksaimniecību tā arī palikusi tikai uz papīra
20. oktobris ir iezīmējies kā graujoša diena Eiropas videi, jo Eiropas Parlaments un Eiropas padome nobalsoja par labu simtiem miljonu eiro iedalīšanai atbalsta maksājumos industriālajai lauksaimniecībai – atzīst Eiropas vides organizācijas. Latvijas Dabas fonds norāda – iespējams, par zaļāku lauksaimniecību nākamos septiņus gadus varam aizmirst. Vakar, 20. oktobrī, lauksaimniecības ministri Luksemburgā un Eiropas Parlaments Briselē vienojās, ka vismaz divas trešdaļas no Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta tiks piešķirts tādiem lauksaimniekiem, kuru darbībā netiek ievēroti vides nosacījumi vai tie ievēroti minimāli, un desmitiem miljardi eiro sabiedriskā finansējuma tiks novirzīti augstākais vienam...
21.10.2020